Izbraukuma spēlē slovēniešu aizsardzība bija ļoti agresīva, apgrūtinot ārējo spēlētāju darbības ar bumbu, savukārt zem groza bieži vien tika veidota "čupa", kas sarežģīja iespējas sekmīgi veidot uzbrukumus no tuvas distances, tāpat Latvijas izlases kontā bija par daudz kļūdu.
Arī trešdien līdzīgi kā izbraukumā spēles sākums neizvērtas tāds, kā gribētos. Likās, komanda spēlē pārāk saraustīti, nepārliecinoši. Par laimi, spēles gaitu izdevās lauzt un panākt pat 17 punktu pārsvaru.
Šķiet, treneri bija izdarījuši pareizos secinājumus pēc zaudējuma Slovēnijā un komanda sāka spēlēt daudz agresīvāk.
Ārējās līnijas spēlētājas vairāk devās caurgājienos, tādā veidā pretojoties Slovēnijas izlases spiedienam aizsardzībā. Šoreiz nepaļāvāmies tikai uz metieniem no tālās distances un tas attaisnojās. Par mūsu komandas agresivitāti liecina arī Slovēnijas valstvienības sapelnītās personīgās un komandu piezīmes. Spēles izskaņā tas Latvijas komandai nospēlēja nozīmīgu lomu, jo izšķirošajos brīžos pretinieces jau bija sasniegušas piezīmju normu.
Nepatīkami bija tas, ka pēc ieguldītā darba un panāktā pārsvara komanda pie sasniegtā apstājās un pārāk vieglprātīgi to izsēja.
Par komandas līmeni liecina stabilitāte, taču uz brīdi Latvijas valstvienībai tā pazuda.
Rezultāta starpība atkal saruka līdz nieka četriem punktiem trīs minūtes līdz spēles beigām. Tika radīta nevajadzīgi saspīlēta situācija gan pašām, gan skatītājiem. Brīžiem komanda spēlēja pārāk pasīvi gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, brīžiem uzbrukumi tika nevajadzīgi sasteigti. Neizmantojām savas izdevības, lai gūtu vieglos punktus. Aizsardzībā radās iespaids, ka visa Latvijas komanda atkārtoti tiek apspēlēta ar vienu “pick and roll” sadarbību Baričas un Piršičas izpildījumā. Mūsu ārējās līnijas basketbolistes netika galā ar pretspēlētājām, kā rezultātā Slovēnijas centra spēlētājas guva samērā vieglus punktus no groza apakšas. Baričai sešas rezultatīvas piespēles, savukārt Piršiča savā komandā bija rezultatīvākā ar 20 gūtajiem punktiem.
Priecēja tas, ka Latvijas izlases rezervistu soliņš bija pārliecinoši labāks un treneris Zībarts nekautrējās to izmantot, bieži mainot spēlētājas.
Latvijas izlases rezervistes guva 29 punktus pret Slovēnijas deviņiem punktiem. Ļoti veiksmīgi tieši no maiņas spēlē iesaistījās Kristīne Vītola. Acīmredzot pieredze Turcijā viņai ir devusi sava veida rūdījumu un stabilitāti. Par to liecina spēles statistika - Kristīnes kontā 12 punkti un 10 atlēcošās bumbas.
Pieņemu, ka daudzi basketbola līdzjutēji ar interesi gadidīja Anetes Jēkabsones-Žogotas sniegumu laukumā. Nav noslēpums, ka bažas radīja tas, cik daudz Anete spēs palīdzēt komandai, ņemot vērā faktu, ka viņa uz brīdi jau bija atvadījusies no basketbola un komandā nebija trenējusies. Protams, bija manāms, ka Anete nav savā ierastajā sportiskajā formā, taču, neskatoties uz to, biju patīkami pārsteigta par viņas sniegumu. Lai gan sportiste nebija ierasti rezultatīva, jāuzteic viņas piecas rezultatīvās piespēles, pareizā metienu izvēle un spēles izpratne. Viņas klātbūtne laukumā pēdējās minūtēs bija tas vajadzīgais atbalsts komandai, kas palīdzēja izcīnīt uzvaru.
Tāpat par sniegumu svarīgajos brīžos spēles beigās jāuzteic Gunta Baško-Melnbārde. Viņas aukstasinība uzbrukumā ļāva Latvijas valstvienībai spēles izskaņā saglabāt un pat palielināt pārsvaru. Ja izrādīsies, ka abām pieredzējušajām izlases spēlētājām šī būs bijusi pēdējā spēle, tad esmu patiesi priecīga, ka abām to būs izdevies noslēgt savu skatītāju priekšā pilnās, skaļās tribīnēs un galvenais - uz pozitīvas nots un ar ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālu rokās! Pēc visa ieguldītā laika Latvijas izlasē abas to ir pelnījušas.
