Latvijas izlasei pirmajā puslaikā, šķiet, viss bija apgriezies kājām gaisā un igauņi vietu ierādīja mums. Bija nesaprotami, kas notiek laukumā. Brīžam šķita, ka atkārtojas iepriekšējās dienas scenārijs. Pasīva/vāja aizsardzība. Neorganizēts/nedisciplinēts uzbrukums, samierinoties ar ātriem metieniem, pārsvarā no tālas distances. Igauņi ar savu pārliecību meta ar ļoti augstu precizitāti. Likās, ka viņiem no rokas iet pilnīgi viss. Agresīvi strādāja aizsardzībā, burtiski izstumjot mūs no groza apakšas. Tas bija kā nokdauns, no kura komanda tomēr spēja piecelties.
Savukārt otrajā puslaikā komandas par laimi mainījās lomām un šoreiz dominēja mūsējie! Par to ir patiess prieks, ka svarīgā brīdi mūsu izlase spēja savākties un parādīt raksturu! Tas nebūt nav viegli.
Uzlabojās agresivitāte gan uzbrukumā, gan - vēl svarīgāk - aizsardzībā! Īstajā mirklī atvērās Jānis Strēlnieks, līdzīgi kā Jānis Blūms pret Čehiju. Viņš bija viens no galvenajiem uzvaras kaldinātājiem (guva gandrīz trešdaļu komandas punktu). Arī Jānis Timma likās, ka jutās daudz labāk un spēlēja produktīvāk, kad laukumā tika laists "īsais sastāvs", kur Timma spēlēja kā ceturtais numurs.
Palīdzēja arī epizodiskā zonas aizsardzība. Galotnē daudz izšķīra arī tas, ka igauņiem piekto piezīmi dabūja viņu saspēles vadītājs Soks. Lai vai kā - uzvaru izcīnīja visi un vēlreiz ar to arī apsveicu!
Statistikas rādītāji abām komandām ir ļoti līdzīgi, izņemot ļoti slikto divpunktu metienu procentu igauņiem - 32% (12 no 37) pret Latvijas 54% (20 no 37). Jo sevišķi šis rādītājs pasliktinājās otrajā puslaikā, kad mūsējie uzlaboja aizsardzību.
Paldies lietuviešiem, kas, lai arī pagarinājumā, bet uzvarēja čehus, un mums astotdaļfinālam piespēlēja slovēņus, kas noteikti ir labāk nekā horvāti. Bet arī viņiem ir labi līderi - centrs Omičs (2,15 m), tad Dragičs (1,97 m).
Ar "aklimatizēšanos" visiem būs līdzīgi apstākļi, jo ar centralizētu čārteru visas komandas Lillē tika nogādātas jau naktī uz piektdienu. Gulēt sanāca maz, bet visiem vienādi. Protams, ne pārāk labi, ka mums ar slovēņiem Lillē ir jau pati pirmā spēle - sestdien plkst. 12 pēc vietējā laika (plkst. 13 pēc Latvijas laika). Tas liks mainīt ierasto dienas režīmu. Slovēņiem tāpat. Atšķirībā no Rīgas mūsu izlase tur varēs spēlēt mierīgāk, jo nebūs tribīņu spiediena un nespiedīs arī doma, ka par katru cenu jātiek nākamajā kārtā. Un nevienā spēlē latvieši vairs nebūs favorīti.
Mums pietrūks savu fanu atbalsta, bet tā pietrūks arī slovēņiem. Redzēsim, kurai komandai Eiropas institūcijās ir vairāk basketbola fanu, jo no Briseles līdz Lillei nav tālu. Cerēsim, ka Latvijai, jo tur strādā arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta meita.
