Protams, ka no apakšgrupas vajadzētu tikt nākošajā kārtā, bet par lielākiem mērķiem skaļi neviens nerunāja. Iespējams, tieši šis fakts ir nospēlējis mums par labu.
Latvijas izlase ar uzvaru pār Itāliju atkal ir veikusi jaunu ierakstu Latvijas basketbola vēsturē, un ar to arī no sirds apsveicu! Trenerim Mārtiņam Zībartam ar komandu ir izdevies paveikt to, kas neizdevās Aināram Zvirgzdiņam Eiropas čempionātā Rīgā 2009. gadā. Zīmīgi, ka arī tad Latvijas izlases pretinieces bija Itālijas valstsvienība.
Spēles temps bija ātrs, tāpēc tas ir tikai normāli, ka spēles gaitā bija manāmi kritumi.
Pats svarīgākais ir tas, ka saspringtajā spēles galotnē Latvijas izlase tomēr spēja sakopot spēkus un izdarīt to, kas mūsu valstsvienībai izdodas vislabāk - nospēlēt kā komandai.
Šķiet, ka šī gada izlases modelī valda īpaša saliedētība un lielisks komandas gars. Spēlētājas vienu otru atbalsta un saglabā ticību saviem spēkiem arī pēc neveiksmēm.
Es nebūt neuzskatu, ka spēles tiesnesis, nosvilpdams apšaubāmu nesportisku piezīmi, būtu mums kaut ko uzdāvinājis.
Latvijas izlase šo uzvaru izcīnīja ar smagu darbu četrdesmit minūšu garumā.
Gribētos uzteikt arī treneru korpusa darbu. Treneris Zībarts ir apliecinājis, ka viņš ir lielisks taktiķis, un ienesis jaunas un pozitīvas pārmaiņas sieviešu basketbolā.