Pirmajā puslaikā Latvijas izlase spēlēja plaši un kustīgi, realizēja daudz uzbrukumu. Par to liecina arī augstais divpunktu metienu procents no spēles. Latvijas izlasei tas bija 71% un iemesti 90 punkti. Grieķiem savukārt tas bija 46%. Mūsu izlasei tas ir rekords, jo tik rezultatīvu spēli līdz šim turnīrā nebija izdevies aizvadīt.
Četri valstsvienības spēlētāji guva 10 un vairāk punktus. Atkal komandas līderis un “vilcējs” bija Kristaps Janičenoks. Labu spēli aizvadīja arī Mareks Mejeris. Grieķijas izlase ir augsta līmeņa komanda un pat -17 viņiem neizsaka neko. Soli pa solim, izmantojot mūsu vaļības, viņiem tomēr izdevās atspēlēties.
Mūsējie pelnījuši uzslavu, ka spēja saņemties, pārvarēt vājumu un atkal pārņemt vadību. Taču līdz galam iniciatīvu noturēt neizdevās. Trešajā un pēdējā ceturtdaļā nespējām realizēt savus ierastos metienus, brīžiem varbūt uzbrukumu sasteidzām, kā arī atkārtoti nesavācām atlēkušās bumbas aizsardzībā. Iespējams, kaut kur zemapziņā iestājās mazs atslābums.
Diemžēl tāds ir sports, bet arī šoreiz ir jāatkārtojas un jāsaka, ka vēl joprojām nekas nav beidzies.
Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs paliek reāls un sasniedzams mērķis. Čehijas izlase pēdējās spēlēs krietni ir uzlabojusi savu sniegumu un viennozīmīgi ir nopietns pretinieks. Labā ziņa ir tā, ka vienu reizi turnīrā mēs jau pierādījām, ka esam pārāki. Turklāt viņiem šī būs trešā spēle trijās dienās un soliņš nav ļoti garš. Turnīrs ir bijis garš un nogurdinošs, taču atkārtoties par šīs spēles likmi ir lieki.
Dažiem spēlētājiem šī, iespējams, būs pirmā un vienīgā izdevība dzīvē cīnīties par iespēju piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Uz 40 minūtēm nogurums ir jāaizmirst un jāizmanto šī vienreizējā iespēja. Lai izdodas!
