Pirmais puslaiks bija visnotaļ cerīgs - mūsējiem iekrita vairāki tālmetieni, daudzveidīgi spēlēja garie - gan lauzās uz groza apakšu, gan gāja ārā un meta no trīspunktu līnijas. Cieša aizsardzība neļāva lietuviešiem izvērsties un uzbrukumi nebija tik rezultatīvi. Pat Valančūns, par Kavaļausku nerunājot, pie groza neko daudz nepanāca. Taču bija arī daži trauksmes zvani - garie jau bija sapelnījuši daudzas piezīmes un metieni negāja Janičenokam un Strēlniekam.
Otrajā puslaikā lietuvieši pamainīja aizsardzību un ar to tikt galā neizdevās. Garos turēja spīlēs, bet pārējiem bija pazudusi metienu precizitāte. Diemžēl nekas cits netika meklēts, bet turpinājās šaušana ar tukšām patronām.
Bija par daudz avantūru - sasteigtu, nesagatavotu metienu. Drudžaini spēlēja Bertāns, svarīgā spēles brīdī tehnisko piezīmi nopelnīja Timma. Jā, var jau būt, ka piezīme viņam nebija, taču jāprot savaldīties arī tādā reizē un tik klaji neizrādīt emocijas. Tas komandai dārgi maksāja. Jāņem vērā, ka pretī bija augsta līmeņa komanda, kas punktos pārvērta katru mūsējo kļūdu, cieši sedza potenciālos līderus un neļāva spēlēt ierastajā ritmā.
Visa spēles statistika ir par labu Lietuvai, bet daudzās pozīcijās ļoti nedaudz - kļūdas 11-8, piespēles 16-18, pārtvertās bumbas 3-5, bloki 4-5. Toties dramatisks ir trīspunktu metienu rādītājs un tas arī deva tos -19 galarezultātā. Lietuviešiem 6 no 12, bet mums 6 no 30. Tik daudz neveiksmīgu metienu uzreiz ietekmē arī cīņas zem groziem iznākumu, jo sevišķi, ja pretiniekiem ir auguma pārsvars. Līdz ar to arī zaudējām cīņu zem groziem (33-45), kur Valančūns bija kā piecstāvu māja.
Pret Lietuvu tā arī nevienam neizdevās sasniegt 10 punktu robežu, bet punktus guva desmit spēlētāji. No vienas puses, tas liecina par gana labu soliņu, no otras puses - par līdera trūkumu. Bet līderis ir svarīgs tieši kritiskos brīžos, kad var pagriezt spēles ritējumu sev par labu. Ceram, ka tas bija tikai ar izteikti spēcīgāku pretinieku, kas neļāva nevienam izvērsties.
Kā jau tika prognozēts pirms čempionāta, vieglu spēļu mums te nebūs. Arī ar čehiem nebūs viegli, un neņemos pat teikt, kurš šoreiz būs favorīts.
Čehi turnīru Rīgā sākuši ar divām iespaidīgām uzvarām. Viņi ir savākuši visu labāko sastāvu. Ir ļoti spēcīgs centrs Veselijs, ir labs saspēles vadītājs Satoranskis (2,00 m). Izlasei ir labs treneris, un tas viss kopā visiem pretiniekiem radīs problēmas. Šī būs trešā spēļu diena ar jau iekrātu nogurumu. Mūsu plusiņš, ka atpūtai būs trīs stundas vairāk, jo čehiem ar Ukrainu bija dienā pēdējā spēle. Bet ar pozitīvām emocijām.
Es nedomāju, ka pēc mača ar Lietuvu mūsējie varēja ātri aizmigt. Spēle sākies no 0:0.
Būs ļoti svarīgi spēlēt nosvērti, prast savaldīties, jo tribīnēs atkal mums būs nopietns pārsvars, spēt kontrolēt emocijas, ievērot trenera spēles plānu.
Aizsardzībā jāspēlē agresīvi, bet jāizvairās no nepamatotām piezīmēm. Uzbrukumā mazajiem agresīvāk jāiet uz grozu, bet arī pārējiem jākustas - tad būs lielākas iespējas apdraudēt grozu no dažādām pozīcijām.
Improvizācija ir vajadzīga, tāpat, ja esi brīvs - tad jāmet, taču mest par katru cenu nevajag. "Zelta roku" par katru cenu nevajag meklēt. Basketbolā ir arī citi ieroči, kā uzvarēt.
