Otrais sastāvs muļķības nesastrādāja, spēja noturēt līdzsvaru. Līderes šoreiz panāca lūzumu. Īstajā brīdī iekrita Anetei (Jēkabsonei-Žogotai), labi darbojās Gunta (Baško-Melnbārde). Pietika ar pāris minūtēm, lai iegūtu pārsvaru, kāds arī beigās tika saglabāts. Šoreiz izdevās izcīnīt bumbas arī pie groziem. Bija daudz mazāk kļūdu, reizēm arī veiksme palīdzēja - daudz vairāk bija 2+1 punktu. Bet veiksme parasti tiek nopelnīta ar cīņassparu.
Jā, arī mani nedaudz izbrīnīja pārtraukumā dzirdētā trenera frāze - "mēs vienojāmies par cilvēks cilvēku, bet jūs sedzat zonu". Kas to izdomāja? Tātad komandā ir komunikācijas problēmas - laukumā un arī ārpus tā.
Arī kādai no spēlētājām tad jāizrāda lielāka iniciatīva. Haosa brīžiem bija par daudz un tas nevar neietekmēt rezultātu. +9 pārsvars ir labs, bet man būtu gribējies vēl mazliet vairāk - kādus +12. Taču šoreiz jāpriecājas par uzvaru. Finālturnīros Latvija nebija uzvarējusi gandrīz četrus gadus. Vismaz šī sliktā tradīcija ir lauzta.
Kārtējo spožo spēli aizvadīja Anete Šteinberga. Tieši viņas punkti spēles sākumā ļāva saglabāt līdzsvaru. Vēl noteikti gribētu uzteikt Zani Eglīti. Viņas kontā 7 atlēkušās bumbas - tikpat cik Vītolai. Viņai arī vairākas pārtvertas bumbas un bija azarts, kas noteikti deva lielāku azartu arī pārējām.
Zane ļoti kvalitatīvi darīja melno darbu, kas bieži paliek neievērots. Jau mazliet labāk nospēlēja Aija (Putniņa), taču ne tā, kā pārbaudes spēlēs. Var redzēt, ka zudusi pārliecība un galīgi nesokas metieni. Varbūt iespaidoja arī tas, ka pret Horvātiju ļoti maz bija laukumā. Ja spēlētāja jūt, ka treneris neuzticas, spēle var pazust. Bet ceru, ka to atradīs. Labs viņas sniegums var būtiski iespaidot komandas kopējo spēli.
Vai varam uzvarēt Krieviju? Ja parādām tādu sniegumu kā trešajā ceturtdaļā, tad varianti ir. Bet tādā līmenī jānospēlē viss mačs. Un nav jāgaida trešā ceturtdaļa, bet kapāt jāsāk jau ar pirmajām sekundēm.
Turklāt jāvelk ne divām, kā pret Horvātiju vai trijām, kā pret Lielbritāniju, bet vismaz četrām. Krievijai it kā neko nevajag, bet tā nu nav tā komanda, kas kādam kaut ko dāvinās. Uzvara būs jāizcīna pašām. Turklāt krievietes varēs spēlēt atbrīvoti, varbūt vairāk spēlēs otrais sastāvs, taču arī viņas prot spēlēt un gribēs sevi apliecināt. Uz viņām rezultāts un turnīra tabula nespiedīs, bet atbrīvotāk spēlējot, daudz kas sanāk. No visa tā var izsecināt, ka variantu uzvarēt nav daudz (bet ir). Turklāt tad jau mēs zināsim mums svarīgā Horvātijas - Lielbritānijas mača iznākumu.
Tāpēc ar lielu nepacietību sekosim spēlei Horvātija - Lielbritānija. Un vēlēsim anglietēm uzvaru. Vai viņas to var gūt? Favorītes būs horvātietes, taču viss ir iespējams, jo šis ir sieviešu basketbols, kurā notiek daudz vairāk neprognozējamu lietu. Abām komandām ir savas līdzības - masīvi centri - kā tie nospēlēs viens pret otru, cik lielu pienesumu dos mazās. Prognozēt patiešām neiespējami. Abām komandām ir īss soliņš, bet šī jau būs ceturtā spēle. Arī nogurums var ienest korekcijas. Tāpēc cerēsim uz mums labvēlīgu rezultātu. Bet neaizmirsīsim, ka vairāk kā ar +14 Lielbritānija uzvarēt nedrīkst...
