Spēles svarīgākais uzdevums - uzvarēt - tika izpildīts, taču mača sākums izvērtās saspringts un neproduktīvs. Netika izmantotas labas iespējas, pieļautas nepiespiestas kļūdas un jau atkal garām aizmesti vieglie metieni. Pirmajā puslaikā šķita, ka atkārtosies Latvijas–Slovēnijas spēles scenārijs. – 8 punkti, ejot pārtraukumā, solīja smagu otro puslaiku.
Šķiet, trenera Mārtiņa Zībarta lēmums vairāk uzticēties Andai Eibelei attaisnojās. Esot laukumā Andai, komanda spēlēja organizētāk un mierīgāk. Arī viņai pašai izdevās realizēt svarīgus metienus tieši spēles otrajā puslaikā. Līderes cienīgu sniegumu īstajā brīdī parādīja Anete Jēkabsone-Žogota. Tieši viņas veiksmīgās darbības uzbrukumā ļāva sadeldēt rezultāta starpību un sapurināt komandu daudz labākai spēlei un cīņassparam otrajā puslaikā. Daudz sekmīgāk nospēlēja arī pārējās potenciālās līderes Anete Šteinberga un Gunta Baško-Melnbārde, kopā gūstot 55 punktus.
Diemžēl mūsu centra spēlētājām tā arī neatradās risinājums, kā apstādināt Lietuvas izlases centra spēlētāju Gintari Petronīti, kura gan uzbrukumā, gan cīņā pēc atlēcošajām bumbām bija neapturama. Iespēja izmēģināt savus spēkus aizsardzībā pret Petronīti tika dota visām centra spēlētājam, izņemot Zentu Meļņiku. Bet varbūt derēja pamēģināt kaut uz pāris minūtēm arī Zentu, jo viņas fiziskais spēks un augums varēja dot savu efektu vismaz aizsardzībā pret Petronīti.
Lai gan spēle tika uzvarēta, šķiet, ka Latvijas izlase līdz šim kvalifikācijas spēlēs tā arī nav parādījusi savu potenciālu. Gaidīsim labāku sniegumu pēdējā spēlē Rīgā pret Slovēniju! Bet tā jau būs nākamajā sezonā - novembrī.
