Pirmais puslaiks tiešām tika nospēlēts labā līmenī, un paldies par to. Puiši bija agresīvi uzbrukumā, strādāja treneru izvēlētās aizsardzības sistēmas un spēles plāns kopumā. Pats galvenais - komanda darbojās ar pārliecību. Neskatoties uz Francijas komandas atlētismu, zvaigžņoto sastāvu un skatītāju atbalstu, mums izdevās spēlēt ātrāk un ar caurgājieniem tikt līdz groza apakšai, kā arī realizēt metienus no ārējās līnijas. Metieniem bija laba precizitāte. Savukārt Francijas komanda nespēja rādīt savu ierasti labo sniegumu.
Protams, mēs varam teikt, ka Francija šobrīd ir Eiropas top līmeņa komanda un ka vairāk mēs šobrīd nevaram. Varam teikt, ka trešajā ceturtdaļā Francija ar Toniju Pārkeru priekšgalā, "ieslēdza citu ātrumu", taču es uzskatu, ka mums bija iespēja izrādīt lielāku pretestību. Tagad esam Eiropas čemionāta astotniekā un visas pretinieku komandas būs augsta līmeņa, tāpēc pret labākajiem būtu jāparāda labākais, kas mums ir. Tā līdz galam arī neizdevās saprast treneru lēmumu mača izskaņā laist laukumā pat tālākos rezervistus.
Toties malā sēdēja tie, kam spēle gāja no rokas. Nākamais mačs pēc divām dienām, tāpēc tādā veidā taupīt spēkus neredzu pamata. Un izlase nav labdarības iestāde.
Arī šoreiz vilka tie, kas iepriekšējos mačos - Jānis Strēlnieks, Kristaps Janičenoks, kam izcili krita, Dairis Bertāns un Rolands Freimanis. Kasparam Bērziņam pret franču garajiem atlētiem klājās grūtāk.
Nākamais mačs ceturtdien ar Grieķiju. Arī Grieķijai ir supersastāvs un garš soliņš. Spēlētāji ar ļoti lielu pieredzi. Ņemot vērā, ka viņi netika četriniekā, tad viņiem var būt vai nu papildu motivācija vismaz tikt uz olimpisko kvalifikāciju, vai tieši otrādi - grieķi būs psiholoģiski sagrauti, un tādā gadījumā mums tas ir jāizmanto!