Kā jau bija paredzams, spēle bija grūta, jo čehiem šajā čempionātā ir laba komanda. Latvijai papildu spiedienu sarūpēja lietuvieši, kas dienas pirmajā mačā zaudēja beļģiem un līdz ar to mums, lai situāciju tabulā pavisam nesarežģītu, bija jāuzvar par katru cenu.
Uzvaras pamatakmeni iemūrēja zonas aizsardzība, kas strādāja efektīvi.
Bija zināms, ka čehi spēlē ātri un akcentu liek uz caurgājieniem, tāpēc šajā situācijā zonas aizsardzība bija labs līdzeklis viņu neitralizācijai visas spēles garuma. Protams, palīdzēja arī fakts, ka viņiem galīgi nesekmējās metieni. Slikts bija procents gan trīspunktniekos, gan divpunktniekos, gan no soda līnijas - sodi 11 no 24, divpunktnieki 21 no 48, trīspunktu metieni 4 no 19, kopējā metienu precizitāte 37%, mums - 47% un sodi 11 no 13, divpunktnieki 20 no 32 un trīspunktniekiem 7 no 23. Kad spēle nav rezultatīva, tam ir ļoti svarīga nozīme.
Sedzot zonu, parasti riska faktors ir atlecošās bumbas, taču svarīgos brīžos mums tās izdevās savākt un arī grozu kopumā izdevās vinnēt (43-37). Pozitīvi arī tas, ka bija izdarīti pareizie secinājumi no zaudējuma Lietuvai un uzbrukumi netika virzīti tikai no trīspunktu līnijas.
Īstajā laikā spēle padevās Blūmam - gan azartā cīņā par bumbām, gan metienos. Var teikt, ka viņa veiksmīgā darbība bija ļoti liels ieguldījums uzvarā un Jānis pret čehiem bija īsts komandas kapteinis, kas spēja pacelt pārējos un no mīnusiem Latvijai izdevās ieiet plusu zonā un iniciatīvu vairs neatdot.
Nedaudz arī paveicās, jo čehiem bija sava veida "melnā diena" un arī viens no viņu līderiem Veselijs iedzīvojās piezīmēs. Bet tas bija arī mūsējo aktīvās spēles nopelns. Tieši tajā brīdī, kad viņa nebija laukumā, Latvijai arī izdevās izvirzīties vadībā. Kā nekā 2,13 metri zem groza aizsardzībā dara savu un tad viņa pietrūka. No mūsu centriem pārliecinoši gan aizsardzībā, gan uzbrukumā nospēlēja Meiers. Bērziņš labi sāka, bet ātri sapelnīja sodus un sēdēšana uz soliņa nedaudz izsita no ritma. Taču tāpat ar 11 punktiem bija viens no rezultatīvākajiem.
Čehiem vispār pietrūka soliņa, jo punktus guva tikai seši spēlētāji un rezervistu pienesums ir deviņi punkti, kamēr mums - 28. Protams, ka objektīvāk par to varētu spriest, ja viņiem labāk sekmēto metieni. Bet šī nebija tā diena. Čehiem lauvas tiesu guva abi līderi Veselijs un Satoranskis - 39. Līdz ar to arī spēlēt pret tāda tipa komandu ir nedaudz vieglāk, akcentu liekot uz vadošo neitralizēšanu. Ne vienmēr izdevās, bet kopumā izdevās, jo uzvarējām.
Puiši ir malači, jo nav viegli atjaunoties pēc tādas spēles, kā pret Lietuvu un tajā iztērētajām emocijām. No otras puses, čehiem spēku atjaunošanai bija vēl mazāk laika. Daudz apstākļu sakrita par labu mums un tos labi pratām izmatot. Tāds ir sports.
Atkal pārsteidza, ka zālē bija padaudz tukšu vietu. Varbūt biļetes par dārgu, varbūt darbadienās spēles sākas par agru, jo tiem, kam darbs līdz pulksten 18.00, paspēt grūtāk. Jebkurā gadījumā lietuvieši parāda, ka ir lielāki savas komandas atbalstītāji un basketbola fani kopumā - pirmajās divās spēlēs Lietuvai bija labāks apmeklējums nekā Latvijai. Bet viņiem arī tradīcijas ir lielākas - komanda spēlējusi olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātā.
Atpūtas diena būs pašā laikā. Jo arī pret Ukrainu negaida viegla spēle, taču tā obligāti jāņem, jo ir visi priekšnoteikumi, lai mēs šo grupas turnīru pabeigtu otrajā vietā un pretī dabūtu nedaudz vieglāku pretinieku. Tas, ka ukraiņiem ir trīs zaudējumi, neko nenozīmē. Uz Rīgu viņi nav braukuši ekskursijā. Jā, Ukrainas izlasē trūks gana daudzu spēlētāju, arī tādu, kas spēlētu pamatsastāvā. Taču tāpēc nedrīkst ne uz mirkli atslābināties, jābūt mobilizētiem, bez avantūrām. Ja treneru spēles plāns tiks izpildīts un puiši darbosies disciplinēti, uzvarai ir jābūt.
