Treneris Ainars Bagatskis pat nedaudz eksperimentēja. Sāka viens sastāvs, pēc tam spēlēja cits. Bija jāatrod tie, kam šajā vakarā spēle gāja no rokas, kas ātrāk pārvarēja pirmās spēles drudzi.
Iepriecināja garie, jo pirms čempionāta bija bažas, kā viņi nospēlēs. Tas pats Mareks Mejeris, kam pārbaudes spēlēs gāja visādi, šoreiz bija labs un azartisks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Paveica daudz melnā darba.
Kristapam Janičenokam pārbaudes spēlēs bija sliktākais lietderības koeficients, taču pret Beļģiju nospēlēja ļoti produktīvi. Iemeta vairākus ļoti svarīgus grozus. Tieši viņš spēja emocionāli uz augšu pavilkt visu komandu.
Iepriecināja arī Jānis Strēlnieks. Pārbaudes spēlēs bija pasīvāks, bet šoreiz gan darbojās kā īsts saspēles vadītājs, gan svarīgos brīžos devās caurgājienos uz grozu. Tas uzreiz radīja problēmas beļģu aizsardzībai. Ar līdera nastu labi galā tika Dairis Bertāns.
Man visvairāk nepatika trešā trešdaļa, kas arī ir visgrūtākā. Pēc pārtraukuma reizēm ir grūti atgriezties spēlē. Vai nu puiši bija zaudējuši koncentrāciju, vai arī jutās pārliecināti, ka uzvara tāpat atnāks. Spēles groži bija izlaisti no rokām un beļģi pat izvirzījās vadībā.
Es negribētu apgalvot, ka visu izšķīra tas, ka īstajā brīdī mums uzkrita trīspunktnieki. Jā, ja sākumā tie nebūtu iekrituši, spēle varēja būt pavisam citādāka. Arī ceturtajā ceturtdaļā lūzums tika panākts ar vairākiem tālmetieniem.
Taču pats galvenais darbs tika paveikts aizsardzībā - nobloķējot metienus, neļaujot izmest 24 sekundēs, savācot bumbas pie groza.
Puiši nopēlēja agresīvi un tas attaisnojās, lai arī Jānis Timma un Kaspars Bērziņš savāca piecas piezīmes. Taču treneri droši varēja izmantot ne tikai 5-6 bet 7-8 spēlētājus. Ja runā par īstā brīdī iemestiem trīspunktniekiem, tad tie drīzāk uzlaboja emocionālo fonu. Ir grūti spēlēt, kad nekrīt, bet 6-9 punktu pārsvars jau ļāva spēlēt atbrīvotāk. Turklāt, spēlē allaž jāizmanto tie trumpji, kas strādā. Ja krīt tālmetieni, tad ir jāmet!
Vienīgais, kas mani pārsteidza, bija diezgan daudzas tukšās vietas tribīnēs (8216 skatītāji). Tie, kas bija, sniedza vērtīgu atbalstu izlasei un noteikti arī palīdzēja salauzt spēli un atgūt ticību brīžos, kad trīspunktnieki nekrita. Pret Lietuvu atmosfēra arēnā var būt pavisam citādāka (Lietuvas - Ukrainas maču vēroja 8846 fani). Tur nebūs nospiedoša atbalsta Latvijas izlasei. Arī tribīnēs būs lietuviešu pretspars. Šādā atmosfērā, kad tribīnes uguņo ir ļoti patīkami spēlēt un atmosfēra rada enerģijas apmaiņu un uzlādē. Tiesa, uzlādē abas komandas.
Skaidrs, ka pret Lietuvu būs daudz savādāka spēle. Lai pārspētu lietuviešus, būs jārāda stabilāks un noturīgāks sniegums visas spēles garumā.
Kaut arī mūsējie nebūs favorīti, jācenšas turēt savās rokās spēles grožus un spēlēt savā stilā un ritmā. Ideālā variantā savākt bumbas zem groziem, likt kvalitatīvus blokus. Te pa sīkumiem būs jāvāc plusus, kas var svaru kausus nosvērt par labu. Jānospēlē bez kritumiem, cenšoties iespējami mazāk pieļaut pašu kļūdas. Atšķirībā no beļģiem lietuviešu centri ir jaudīgāki un meistarīgāki. 1:1 ar muguru pret grozu viņus apspēlēt būs daudz grūtāk. Arī kļūdas pie groza, kādas izdarīja beļģi, mūsējos atstājot nepiesegtus, viņi nepieļaus.
Spēli vajadzēs virzīt tālāk no groza un jācer, ka metieni, ieskaitot trīspunktniekus, kritīs. Jācenšas būs spēlēt plašāk un mūsu ārējiem aktīvāk jādodas caurgājienos uz grozu - vai nu pašiem to iekarojot, vai atdodot bumbu brīvākam spēlētājam. Ja pretinieki aizies atrāvienā, būs grūti lauzt spēli. Bet, ja līdz beigām izdosies noturēt spriedzi uz tablo, tad viss var būt.
