Guntars Meluškāns: Vai Kariņš grib būt mieriņš?

Es pilnīgi piekrītu, ka vārdu spēle "Kariņš – mieriņš" ir banāla. Nav pat jādomā, lai to izdomātu. Un tomēr ir tik grūti atturēties no kārdinājuma, īpaši, ja acu priekšā ir kāds pirmsvēlēšanu debašu video, kas šobrīd izskatās gluži kā pareģojums.

Lai gan par pareģojumiem vēl pāragri runāt. Krišjānis Kariņš ir situācijas gūsteknis. Viņam, visticamāk, negribas veidot šo valdību. Darbs Eiroparlamentā ir sapnis – prestižs, labi apmaksāts, bez stresa. Kā ērtas čības, kuras čaklas ķīniešu bērnu roķeles uzdarinājušas, lai kļūtu par tava komforta simbolu.

No malas raugoties izskatās, ka Kariņu no viņa mieriņa (atvainojiet) izvilkuši teju ar varu.

Viņš izskatās mazliet apjucis un cenšas ieķerties pēdējā salmiņā – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sarkanajā līnijā pret Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).

Mēs ar Kariņu valdību uztaisīsim nedēļas laikā – tā "Rīta Panorāmā" dimdina Juta Strīķe, un šķiet, ka neviens pat nedzird kluso eiroparlamentārieti, kurš runā par sešu partiju koalīciju, par to, ka viņam vēl daudz neskaidrību, ka vēl daudz kas jāsaprot un nav jau vēl pat nominēts… Atcerieties, ka pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa “fiksajām” pusstundas konsultācijām visi kā viens stāstīja, ka Kariņš ir labākā kandidatūra, izņemot "Jaunās Vienotības" pārstāvi Ainaru Latkovski, kurš nebūt nebija tik optimistiski noskaņots par šādu versiju. Tomēr soli pa solim izmanīgie kolēģi nostādījuši Kariņu situācijā – piekrist vai atteikties, lai gan piedāvājuma vēl nav.

Saprotams, ka tik tiešā tekstā pateikt "nē", kā to izdarīja Roberts Zīle, viņš nevar. "Jaunajai Vienotībai" tāpat kā visām citām partijām no šīs situācijas jāgūst maksimālais iespējamais labums. Šobrīd viņi un Nacionālā apvienība, runājot sarunu valodā, izskatās “viskonstruktīvākie”, jo nevienu “netorpedē” un par muļķi nesauc.

Zīle skaidri zina, ka viņa lēmums nepiedalīties neietekmēs nedz viņa, nedz partijas reitingu, savukārt iegrābties var līdz ausīm. "Jaunā Vienotība" joprojām nav absolvējusi izdzīvotāju skolu – jā, tika Saeimā, bet līdz ar nagiem un, kas zina, vai to izdotos atkārtot, ja notiktu daudzinātās ārkārtas vēlēšanas. Tāpēc,

ja atteikties, tad tikai “konstruktīvi”, bet, ja neizdosies atteikties, jādomā, kā no šīs situācijas izspiest maksimālo labumu partijai.

Teorētiski iespējams, ka tā var izrādīties "Jaunās Vienotības" lielā veiksme – sabiedrība ierauga, ka atšķirībā no citiem, kas ir tikai muldētāji, viņi ir arī darītāji. Godalgu plauktā blakus pašiem sev pasniegtajam goda rakstam  “Par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu” varēs pievienot arī goda zīmi “Par politiskās krīzes pārvarēšanu”. Tā lieti noderēs nākamajās vēlēšanās. Tomēr risks, ka šī būs īslaicīga garu strīdu un nepieņemtu lēmumu valdība, ir liels. Uzņemoties valdības veidošanu, "Jaunā Vienotība" ies “uz visu banku”, bet, ja viņi uzstās uz ZZS dalību tajā, ziniet – Krišjānis Kariņš nevēlas šo darbu un neviens viņam nevarētu to pārmest, jo Eiropas Parlamentā ir daudz foršāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti