Guntars Meluškāns: Prezidenta laiks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šis brīdis ir Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa zvaigžņu stunda. Reti Latvijas politiskās reālijas kādam prezidentam piedāvā tik lielisku iespēju tieši vadīt un ietekmēt politisko procesu.

Ierasts, ka prezidents formāli nosauc lielākās ne "Saskaņas" frakcijas izvēlēto ministru prezidenta kandidātu, tas savāc komandu, Saeima nobalso, bet prezidents atkal var doties iededzināt eglītes. Šobrīd ievēlētās partijas nonākušas strupceļā.

Jāatzīst gan, ka prezidents pats viņām parādīja īsāko ceļu uz šo punktu, bet tā ir pagātne.

Jācer, ka kādreiz savos memuārus vai citādi prezidents Vējonis atklās iemeslus, kāpēc viņš nominēja premjera amatam kandidātu, kuram ne tikai nebija cerību iegūt vairākumu, bet ir nopietnas reputācijas problēmas, nav izsniegta un, visticamāk, arī nebūs pielaide valsts noslēpumam, kurš lielāko daļu valdības sarunu dalībnieku ir personiski aizvainojis, mēdz publiski melot un kura sacītajam ir pieneņu pūkas svars, jo jau rīt viņš runās ko citu. Saprotams, ka tautas izvēle ir jāciena, bet ir jāciena arī tā tautas daļa, kas vēlas premjeru, par kuru nav kauns.

Šobrīd visu acis vērstas Rīgas pils virzienā. Prezidents gan tieši šajā brīdī (07.12.2018 14:02) ir Rēzeknes tehnikumā un pošas tikties ar vietējiem deputātiem. Aizņemta arī rītdiena (08.12.2018), kad jāapmeklē skeletona sacensības, bet, kā vēsta oficiālajā lapā publicētā dienas kārtība, nākamnedēļ nevienā no nedēļas dienām Raimondam Vējonim nekādu plānu nav.

Tikko noslēgušās premjera kandidātam Aldim Gobzemam atvēlētās divas nedēļas, kuru laikā partijas vienojās par koalīcijas nosaukuma maiņu, un izskatās, ka šis arī bija neveiksmīgs mēģinājums. Nu pienācis laiks plānam B vai X stundai - jebkam, ko varētu uzskatīt par jaunu sākumu, par prezidenta iniciatīvu, iesaisti procesos u.t.t.

Ja pats liktenis ir devis iespēju tautai nodemonstrēt to, ka prezidents nav nekāda eglīšu mantiņa, bet gan augstākā valsts amatpersona, tā ir jāizmanto.

Viss ir sagatavots efektīvam un, vēlams, efektīgam uznācienam – partijas sapinušās meistarībā un ambīcijās, nezinot, ko tālāk darīt, atklāti sauc Valsts prezidentu nākt talkā, sabiedrībai visa šī muļļāšanās ir apnikusi, mediķi un skolotāji satraucas par to, vai saņems solīto naudu – situācija ir nobriedusi kā ābeļu dārzs vasaras beigās. Atliek vien nākt un plūkt augļus. It kā.

Gan jau, ka katram ir kāds vērtīgs padoms, ko šajā situācijā prezidentam sniegt. Galu galā ne tikai hokeja izlases treneris ir vienīgais, kurš neprot trenēt, arī valsts vadīšana allaž iekrīt visneprasmīgākajās rokās. Kā viņam rīkoties – varbūt ieslēgt partijas pilī, līdz no dūmeņa parādās baltie dūmi? Nezinu, bet nojaušu, ka personiski es mazliet kurnēšu, ja atskanēs frāze – dodu partijām laiku atnākt pašām ar savu risinājumu. Tas nenostrādāja un nenostrādās arī turpmāk. Man ir tikai viens ieteikums – saslēgt sirdi un prātu, lai netraucē prezidenta vēlēšanu aprēķini, personiskās simpātijas un citas blakus lietas. Valstij vajag īstu valdību, tāpēc šobrīd mums vajag īstu prezidentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti