Guntars Meluškāns: Neīstā dzīve

Politisko partiju, Saeimas un arī valdības reitings Latvijā ir tradicionāli zems. Ja cilvēkiem, kas vēl vakar nobalsoja par savu partiju, rīt pajautātu, kāpēc neuzticaties saviem deputātiem, vairums atbildētu – viņi visi mūs apzog un ir atrauti no tautas. Tās, protams, lielā mērā ir muļķības. Ierindas deputātam iespēju kādu apzagt ir ne vairāk kā skolotājam – var paņemt uz mājām A4 lapas vai piespraudītes. Deputāts, protams, var piedalīties balsojumos, kuri nav valsts un sabiedrības interesēs, ievēlēt amatpersonas tāpēc, ka tās ir ērtas vai vajadzīgas, nevis labākās utt. Varas deputātam it kā ir vairāk, tomēr pamatā tā koncentrējas partiju līderu rokās.

Tātad - kāpēc politiķus uzskata par zagļiem? Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā vairāk nekā puse ir dzīvojusi laikā, kad valsts apzagšana bija ikdiena. Tā bija pat nepieciešama, lai pabarotu ģimeni. 50 gadus ir grūti aizslaucīt no cilvēku apziņas, ieradumi saglabājas arī tad, kad valsts ir jau pavisam cita.

Pirms dažiem gadiem man bija saruna ar kolēģi, kurš uzņēmumu autoparkiem tirgoja kontroles sistēmas, kas ļauj redzēt maršrutus, pa kādiem pārvietojas transports, kā arī degvielas patēriņu - tātad izslēdz iespēju šoferim zagt benzīnu. Mans tēvs padomju laikā bija šoferis, un es labi zinu, ka neviens šoferis tajā laikā ar privāto auto, ja tāds bija, benzīntankus neapmeklēja. Neviens to arī neslēpa un par to nebrīnījās. Lūk, šis kolēģis man izstāstīja kādu stāstu. Viņš piedāvājis savas iekārtas vienai no lielākajām Latvijas kompānijām, kas daļēji pieder valstij, ar milzu autoparku, un saņēma atteikumu. Viņam paskaidroja, ka šoferi, kas nevarēs zagt benzīnu, negribēs tur strādāt.

Zagšana sabiedrības apziņā nebūt nav lielākais ļaunums.

Te, protams, varētu izplūst niansēs, un iespējams, ka tas ir pat vesela pētījuma vērts temats. Piemēram, Cēsīs, kur dzīvoju agrīnajā jaunībā, bija vieta, kuru sauca par Zagļu ciemu – privātmāju rajons, kurā pamatā dzīvoja apsviedīgi ļaudis, kas bija iemanījušies skarbajos padomju apstākļos nopelnīt vairāk nekā citi jeb tā saucamie spekulanti. Līdz pat šim brīdim liela daļa sabiedrības atsakās pieņemt faktu, ka bagāts cilvēks var būt godīgs. Saprotams, ka arī te ir nianses. Liela daļa no tiem, kas bagātību ieguva 90-tajos gados, to izdarīja uz sabiedrības rēķina. Tomēr mēs mierīgi esam balsojuši par cilvēkiem, kuri bija šī sabiedriskā labuma sadalītāju avangardā, jo viņi zog, bet dalās, ir labi saimnieki utt.

Tātad ir sliktie zagļi un labie zagļi, turklāt, ja kādu nosauc par zagli, tas nebūt nenozīmē, ka viņš zog. Neliela putra, vai ne? Manuprāt, sabiedrības izpratnē Saeima ir sava veida Zagļu ciems – tie ir cilvēki, kas tikuši labā vietiņā un ar citiem nedalās, lai vai ko tas arī nozīmētu.

"Atrauti no tautas", protams, ir vēl viena leģenda, kas, visticamāk, ir kaut kāds par patiesību pieņemts folkloras elements. Man nav skaidrs, ko tas nozīmē mūsdienu Latvijā, kur Saeimas namam nav pat sētas – katrs var iet un satikt katru, gluži tāpat kā iestāties partijā un ar laiku iekļūt Saeimā var ikviens.

Tāpēc man ir sava hipotēze, kāpēc tauta nemīl politiķus. Politika ir nedabiska. To ir grūti saprast un pieņemt nevis tāpēc, ka tā būtu sarežģīta, bet gan tāpēc, ka spēles noteikumi ir absurdi. Iedomājieties hokeja maču, kurā nav noraidījumu. Kamēr tie darbojas, mums patīk gan tas, ka kāds izvicina dūres, gan arī iemet vārtus vairākumā. Ja noraidījumu nebūtu, hokeja mačs pārvērstos nežēlīgā kautiņā un tam, cik kurš iemet vārtus, nebūtu nozīmes.

Noteikumi ir svarīgi arī ikdienas attiecībās. Piemēram, pavisam vienkārša lieta, ka

katrs atbild par saviem vārdiem. Politikā tas nedarbojas – pirms vēlēšanām es vēsi varu visus saukt par korumpantiem, zagļiem, apsaukāt viņu ģimenes un tā tālāk, bet pēc tam sacīt – politika ir kompromisu māksla. Man tas nav saprotams, un es ticu, ka daudziem tas nav saprotams.

Tieši šīs nedabiskās attiecības, puspatiesības, kaktu darījumi utt. ir tie, kas rada kopējo neuzticēšanās fonu. Un tad jau nav būtiski, kādu vārdu tam piemeklē – atrauts vai zaglis. Tā ir diagnoze - mēs jums neuzticamies, jo nekas no tā, ko jūs runājat un darāt, nav īsts.

6 komentāri
Anonīms lietotājs 24406
Cik daudzi cilvēki, kurus atlaiž no darba pašu neizdarības dēļ, saņem 3 mēnešalgu apmēra kompensācijas? Cik daudzi uz noteiktu termiņu nolīgtie saņem JELKĀDAS kompensācijas šim termiņam beidzoties? Cik daudziem strādājošajiem,ja darba dēļ jāpārceļas uz citu pilsētu, tiek kompensēta pārcelšanās, jaunas dzīvesvietas īre vai transporta izdevumi? Un, ja deklarētā dzīvesvieta tiek mainīta jau darba laikā, cik daudzi tad pēkšņi var pretendēt uz šādām kompensācijām? Tikai deputātiem nez kādēļ ir kompensācijas dzīvesvietas apmaksai, transporta apmaksai un beidzoties ievēlēšanas termiņam.
Anonīms lietotājs 24406
Milzumdaudz cilvēku, būsi pārsteigts. Kaut uz katrugad Latviju pārstāvošo pārstāvju Eirovīzijā publisko nogānīšanu paskaties. Pašlaik interneta laikmetā ikviens kādā brīdī var kļūt par publiska apsmiekla vai nosodījuma objektu simtiem un tūkstošiem dēļ lielākiem niekiem kā deputāti. Pietiek, ka Tev ir kādaprāt nepareiza deguna forma, esi par resnu vai kaulainu, nemaz nevajag publiski atbalstīt 9.maiju, ūjināt pensionāriem vai pazaudēt portfeļus ar skaidru naudu Saeimas ēkā.
Kaspars Vanags
Cik daudzus cilvēkus publiski vaino/nosoda un iztiesa pāris simti tūkstoši cilvēku?
Anonīms lietotājs 24406
Atrauti no tautas nozīmē: 1) Viņiem nav ne jausmas ko nozīmē IZdzīvot par minimālo (vai pat vidējo algu valstī), bez transporta un dzīvesvietas kompensācijām turklāt. 2) Viņi nelieto sabiedrisko transportu un ar tautu "vulgaris" vispār satiekas tikai priekšvēlēšanu solījumu dalīšanas laikā, klausoties ar pusausi, jo jāapcer nākamie tukšie solījumi. 3) Atvērtā Saeima ir tikai formāli - nez cik strādājošie, izņemot tikpat pārtikušos žurnālistus (jo slavināšana noteikti tiek apmaksāta), tur tiek - darba laikā, darba dienās, neko iepriekš nepiesakot? Kuram ir laiks turp iet un mēģināt kaut ko runāt, ja pēc darba jāskrirn uz bērnudārzu vai skolu pēc bērniem, tad mājās, vakariņas, uzkopšana utt? Kas attiecas uz zagšanu - deputāti un partijas ir tie, kas saliek barokļus valsts uzņēmumos un jā, arī saņem par to atpakaļ zināmus labumus ziedojumos partijām vai varbūt arī privātos pārskaitījumos/koferos. Paši tur no darba viņi mājās neko tieši aiznest nevar, bet valsts uzņēmumos viņējie gan
Anonīms lietotājs 24406
Kļūdies - PSRS piedzīvoju vien bērnībā un atgriezties nevēlos, balsoju vienmēr, kopš sasniedzu attiecīgo vecumu, nedomāju arī, ka ikviens, kam ir nauda, ir zaglis vai krāpnieks, arī Latvijā ir jomas, kurās var godīgi labi nopelnīt. Pat neuzskatu, ka Saeimā visi ir zagļi un krāpnieki. Tas neatceļ to, ka tur tādi ir, neatceļ to, ka bijis parak daudz gadījumu ar izkrāptām kompensācijām un šīs kompensācijas daudzi lieto negodīgi. Vienādi noteikumi visiem strādājošajiem būtu arī godīgo deputātu interesēs. Piemkārt jau tāpēc, ka tā tauta redzētu, ka mazinās šī atšķirību plaisa un deputāti ir ieinteresēti to mazināt, ka viņi negrābj tikai kompensācijas, nepārceļas uz laukiem pēc ievēlēšanas, bet tiešām uz Saeimu dodas ko mainīt un strādāt. Tas tikai veicinātu uzticēšanos.
Kaspars Vanags
Laikam šis ir tas PSRS laiku gadījums? "Izdzīvot" runājat tā kā Latvija būtu kaut kāda trešā pasaules valsts. Protams, daļēji atvērts....kā jūs plānojat, ka viņi darīs jebkādu darbu, ja jebkurš kam nav ko darīt ies un runās jo redz...varu. Tas, ka nav vēlmes kaut ko darīt vai runāt nevajag norakstīt uz visām ikdienas lietām, kuras arī daudzi politiķi dara tāpat kā citi cilvēki. Respektīvi raksts, labi visu paskaidro, bet tādu cilvējku dēļ (esmu diezgan pārliecināts, ka jūs pat balsot nedevāties) mums ir visi citi zagļi, visi citi slikti un visi citi negodīgi. Nav neviena, kas godīgi būtu izsities un vissbeidzot...ja neesi valsts nodevējs, vari iet politikā, bet vieniem ir drosme, motivācija u.t.t., lai to darītu, bet citiem vienkārši nav izdevīgi, jo ko tad vainosiet? nejau sevi.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti