Guntars Meluškāns: Jūsu laiks ir beidzies! Ejiet ar mieru.

Pēc daudziem gadiem deputāta krēslā nonākt citā realitātē ir smagi. Krēsls, kurš, šķiet, jau ieņēmis tava dibena formu, balsošanas podziņas ar nācijas likteņa lemšanas funkciju, omulīgā Saeimas kafejnīca – tas viss tagad ir pagātne. Nu, kā var nepārvēlēt?

Būt deputātam no sākotnējās misijas apziņas lēnām pārvēršas ieradumā. Vēlēšanas kļūst par automātisku līguma pagarināšanas ceremoniju, plusiņi un mīnusiņi sarakstā par sava veida bingo spēli rudens pievakarē kamīna gaismā. Ik četrus gadus Saeimā parādās pa jaunai sejai, izgaist kāda partija, mainās frakcijas, bet tās ir viņu problēmas – viņi to pelnījuši, jo tā lēmusi tauta. Tāpat kā lēmusi, ka tu paliec un turpini ierasto dzīvi. Ceturtdienās plenārsēde, pa vidu valstiski nozīmīgi strīdi komisijās, gadās arī pa kādai intervijai, mazliet retāk tikšanās ar vēlētājiem un garais, saulainais vasaras atvaļinājums.

Tu nesaproti – kā tas varēja notikt, kā gan sabiedrība pēc visiem šiem gadiem var būt tik nepateicīga, kā gan nācijas sirds, kas līdz šim pukstējusi tavu balsojumu ritmā, var izrādīties tik salta un vienaldzīga? Tur noteikti kaut kas ir nepareizi, kaut kas sajaukts, bet varbūt samainīts? Iespējams, ka runa ir par provokāciju?! Ne jau velti visi runā par Kremļa ietekmi – tas noteikti ir viņš. Kremlis!

Pieņemt zaudējumu ir grūti. Vēl grūtāk atgriezties realitātē. Nē, nepadomājiet, es nepiederu pie tiem, kas uzskata, ka deputāti velti maizi ēd, ka viņiem jādzīvo no minimālās algas, bet vienlaikus jābūt visgudrākajiem un godīgākajiem nācijas pārstāvjiem. Es esmu par labām algām un arī kompensāciju, ko izmaksā tiem, kas nav pārvēlēti. Daudzi no viņiem atradīs sev labu amatu kādā no dzimtās partijas pārvaldītajām struktūrām, cits atgriezīsies iepriekšējā darba vietā, kāds uzsāks jaunu, skaistu dzīvi.

Tomēr četri, astoņi vai pat divpadsmit gadi ārpus savas nozares nevar neatstāt iespaidu uz kvalifikāciju un konkurētspēju.

Deputāta darbam ir sava rutīna un specifika, Saeima ir sava veida rezervāts, no kura iznākot, cilvēks nokļūst citā realitātē, kur mazāks svars ir garām runām, bet lielāks svaigām idejām.

Dārgie aizgājēji, lai jums visiem veicas. Nepazemojiet sevi ar krampēšanos krēsla atzveltnē. Atlaidiet to krēslu. Paldies par paveikto, bet tagad laiks citiem. Un, ja tas jūs mierina – arī viņi reiz būs zaudētāji. Tāda ir politika, un tāda ir dzīve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti