Šo ideju publiskojis Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Pirms pašvaldību vēlēšanām "Vienotība" piedāvāja apvienoties visām koalīcijas partijām, lai kopīgi gāztu Nilu [Ušakovu, Rīgas mēru]. Koalīcijā, kā zināms, ir arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ar kuru tagad vienoties negribas, jo, kā vairākkārt izskanējis "Rīdzenes sarunās", izrādās (kāds pārsteigums!), ka viņi ar "Saskaņu" ir viena “blice”. Tomēr apvienoties gribas, jo eksistē kolektīvā ticība, ka visas nelaimes beigsies tajā dienā, kad latvieši apvienosies. Pat oligarhu lietas kontekstā izskan viedokļi, ka to publicēšanas mērķis ir “sabiedrības šķelšana”.
Atvainojiet, bet, ja kādam liekas, ka ir iespējama vēl cita attieksme, nevis dziļš riebums un nicinājums pret personām, kas tajās iesaistītas, mums nav, par ko vienoties. Mēs neesam viena sabiedrība.
Es vēlos dzīvot valstī, kurā negodīgs politiķis automātiski izgaist no politikas, jo sabiedrībai tas nav pieņemami.
Viena no daudzām kļūdām, ko pieļāva "Vienotība", bija dubulto standartu pielāgošana saviem biedriem. "Vienotības" vēlētājam godīga politika ir principiāli svarīga. Citu partiju vēlētāju iecietības slieksnis ir ievērojami augstāks, bet dažām pat bezgalīgs. Iespējams, ka "Vienotību" varētu glābt acīmredzami un saprotami iekšējās sakārtošanās procesi, kļūdu atzīšana, dialogs ar vēlētāju, kas uzgriezis muguru…
Tā vietā mēs saņemam aicinājumus apvienoties ar visiem pēc kārtas. Tas ir baltais karogs? Atzīšanās, ka nav iekšējo resursu un ideju, bet gan izmisīga cerība paildzināt agoniju?
Es gribu jaunu partiju, par ko man balsot, un gribētu, lai esošās sašķeļas pirmreizinātājos - zaļajos un zemniekos, konservatīvajos un liberāļos, monarhistos un anarhistos, lai partijas balstītos uz kopīgām idejām un ideoloģiju, nevis dalījumu krievos un latviešos. Krievi Latvijā nav kaut kāda viendabīga masa, bet gan tieši tikpat dažāda sabiedrība ar atšķirīgiem uzskatiem. Man tuvākas ir liberālās idejas, un es nešaubos, ka spēcīga partija, kas strikti izvēlētos šo ceļu, piesaistītu arī liberāli domājošus krievus.
Tieši tāpat cilvēkus var vienot zem konservatīvā, sociāldemokrātiskā vai cita karoga, bet, tiklīdz sākas apvienošanās pēc nacionālā principa, krievi tiek atgrūsti un vēlēšanās notiek cīņa nevis par idejām, bet reklāmas laukumiem. Jā, es zinu, ka formāli, piemēram, "Latvijas attīstībai" sevi pozicionē kā liberāļi, bet, kas notika pašvaldību vēlēšanās? Apvienošanās ar konservatīvo Reģionu apvienību, "gāžam Nilu" un atkal aiziet vecā dziesma par latviešu partijām, kam jāvienojas.
Šobrīd Latvijas politiskais spektrs ir kā kokteilis no kokteiļiem, kas sajaukti tik neticamās kombinācijās, ka neizbēgami atgādina samazgu spaini. Nesakiet man, ka mums jau pietiek partiju.
Ja arguments, lai neietu uz vēlēšanām ir – nav par ko balsot, tad pēc kaut kādas mistiskas apvienošanās situācija nemainās. Tā ir vienkārša matemātika: 0 + 0 + 0 + 0 = 0.
"Oligarhu sarunas" ir iespēja kaut ko mainīt, bet nevajadzētu pārprast – tā nav iespēja tiem, kas nav gatavi mainīties paši. Šis skandāls ir nokdauns vēlētāju uzticībai un neesiet naivi – tas skar visas varas partijas, visu politisko sistēmu, ne tikai tos, kas pieķerti.
Ja šobrīd - līdz nākamajām vēlēšanām - nenotiks kaut kādas brīnumainas pārvērtības vai neradīsies jauns politiskais spēks, mēs piedzīvosim vēlēšanas ar zemāko apmeklējumu valsts vēsturē un vēl četrus gadus pie valsts siles tiem, kam būtu jāpārtiek no daudz pieticīgākas valsts maizes.
