Džordžs Soross ir viens no planētas ietekmīgākajiem cilvēkiem. Viņu uzskata gan par vienu no izcilākajiem filantropiem un demokrātijas virzītājiem, gan arī paša nelabā iemiesojumu, kurš, pašlabuma motivēts, gāzis valdības un ekonomikas, ietekmējis valūtu kursus un pat izraisījis globālo krīzi. Uz visa šī fona viņa uztraukumi par vienas Latvijas mazpilsētas koncertzāles projekta bremzēšanu un vienošanās ar Ķirsi un Pūci par kampaņu pret Lembergu liekas mazliet ārpus konteksta.
Tomēr Lemberga kungs uzstāj – Soross visu kontrolē. Jāatzīst, ka viņš nav vienīgais. Latvijā ir kāda organizācija, kuru atļaušos nenosaukt (gan jau "Google" jums palīdzēs), kuras atbalstītāji uzskata, ka Soross jau sen ir slepus ievēlēts par Latvijas karali. Ne vairāk, ne mazāk – karalis Soross. Jāatzīst, ka vismaz publiski nekāda cita saikne starp neminēto organizāciju un Aivaru Lembergu nav atrodama, bet domu gājiens līdzīgs.
Ja godīgi, man ir aizdomas, ka Džordža Sorosa attieksme pret Lembergu ir aptuveni tāda pati kā pret mani vai tevi, godājamais lasītāj, vai arī pret kādu konkrētu skudru Puzes mežos. Visticamāk, viņš nav informēts par mūsu visu eksistenci. Latvijā darbojas organizācijas, kuras saņem finansējumu no Sorosa fonda, bet es pieņemu, ka vecais zēns nenojauš arī par šo konkrēto organizāciju eksistenci. Tam domāti citi cilvēki.
Domājot par Lemberga aizraušanos ar Sorosa kungu, var izvirzīt dažādas teorijas. Viena – katram diktatoram, lai noturētos amatā, ir vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Lembergs, protams, nav diktators, viņš tāpat kā Putins Krievijā vai Erdogans Turcijā ir demokrātiski ievēlēts visas Ventspils tautas uzticamais līderis un gaismas nesējs.
Cik ārējo ienaidnieku var būt vienai pilsētai? Karu Anglijai pieteica jau barons Minhauzens, ar NATO karot bez armijas grūti, Eiropa dod naudu, Krievija nav ienaidnieks… Soross derēs. Kāpēc ne?
Varbūt, ka tas neizklausās loģiski, bet šajā kontekstā gandrīz nekas nav loģiski.
Vēl versija, bet tai es, protams, neticu. Kremlim ir vajadzīgi savi cilvēki Eiropas Savienībā, kas vajadzības gadījumā var publiski izteikties Maskavai tīkami vai kādam tās ienaidniekam netīkami. Dažādi izteikumi par NATO, ASV un jau minēto Sorosu noteikti nav nekādā saistībā ar kaut kādām īpašām Lemberga kunga un Maskavas attiecībām.
Vai jūs spējat iedomāties, ka Puzes muižas saimnieks no rīta mostas ar laimīgu smaidu, jo sapnī viņam roku nobučot ļāvis pats Putins? Es arī nē.
Ticu, ka Lemberga kungs ir īsts Latvijas patriots.
Tomēr, kas viņam ar to Sorosu? Domājot par šīm mazliet dīvainajām attiecībām starp nelielas valsts mazas pilsētiņas atstādināto vadītāju un vienu no pasaules biznesa un politikas lielākajām haizivīm, atcerējos, kur esmu ko līdzīgu jau lasījis. Tas ir stāsts par vienkāršu meiteni, kurai ir sapnis būt tikpat skaistai un sapostai kā tālu zemju bagātniecei, kurai pie kājām guļ visa pasaule. Lūk, kā sākās šis stāsts. Varbūt, ka arī mūsējais tāpat?
Ilfs un Petrovs, "12 krēsli". Fragments:
Un šai izšķirošajā brīdī pie viņas atnāca Fimka Sobaka. Viņa atnesa sev līdz janvāra salto elpu un franču modes žurnālu. Elločka ilgi aplūkoja pirmo lappusi. Krāšņa fotogrāfijā rādīja amerikāņu miljardiera Vanderbilda meitu vakarkleitā. Tur bija kažokādas un spalvas, zīds un pērles, neparasti viegls piegriezums un prātus reibinoša frizūra. Tas izšķīra visu.
— Oho! — Elločka pie sevis nodūca.
Tas nozīmēja: "Vai nu es, vai viņa."
