Gunta Sloga: Visa dzīve vienā somā

Viņi runā viens pār otru, virknēdami savus stāstus par Apē satikto un redzēto. Pabijuši te vien pāris dienas, rakstnieks Pauls Bankovskis un LTV filmēšanas komanda satikto un uzklausīto apēniešu dzīves stāstos jau atraduši sižetus ne vienam vien stāstam un filmai. Skaudrais mijas ar komisko, mazpilsētas nākotni apliecinošus stāstus nomaina pesimisms par nomaļās Igaunijas pierobežas iedzīvotāju izredzēm.

Pauls Bankovskis turpina šovasar LTV uzsākto projektu “Viens ciems, Visa Latvija”, kura ietvaros pazīstami mūsdienu latviešu rakstnieki kopā ar televīzijas komandu dodas uz mazapdzīvotām vietām, lai fiksētu mūsdienu Latviju un tās iedzīvotājus īsi pirms Valsts simtgades. Rudenī, iedvesmojoties no redzētā un dzirdētā, taps stāsti un filmas.

Pauls Bankovskis

Dzimis Cēsīs, uzaudzis Līgatnē, skolā gājis Siguldā, tagad dzīvo Rīgā. Vairāku stāstu krājumu, romānu un filmu scenāriju autors, čakli raksta gan drukātajai, gan nedrukātajai presei. Interesējas par dzīvo un nedzīvo dabu. Jaunākais romāns "18", kas iznācis apgāda Dienas grāmata sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts" ir veltīts Latvijas valsts nodibināšanai un valstiskuma idejas noslēpumainajai dabai. Šobrīd strādā pie stāstu krājuma lieliem bērniem, kas būs mēģinājums jauniem cilvēkiem no neparasta skatu punkta pastāstīt par pašiem traģiskākajiem mūsu 20.gadsimta vēstures notikumiem.

Kādu dienu mūsu komanda ar vecām fotogrāfijām rokās dodas pastaigā pa Api, meklējot pilsētas vaibstus, kādi tie varēja valsts dibināšanas laikā. Daudzas vietas un ēkas saglabājušās, piedzīvojot vien nelielas pārmaiņas. Taču citas ir aizaugušas un nav vairs izbrienamas; Apes muižas ēka tinas pamestībā.

Par dzelzceļu, kas savulaik bija viena no pilsētas galvenajām dzīvības artērijām, nu liecina vien novārtā atstātā stacijas ēka, pazudušas pat sliedes.

Ape ar aptuveni tūkstoti iedzīvotāju ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām. Gatavojoties mūsu komandas uzņemšanai, vietējie jau prātos savirknējuši savos ieskatos vērtīgākos apskates objektus un mums obligāti sastopamos pilsētas iedzīvotājus. Tā, saklausījušies stāstus par kādu cītīgu visu lietu krājēju un vācēju, dodamies pie 86 gadus vecā Vladimira Timofejeva.

Viņa hobijs samanāms jau pa gabalu – dārzā visapkārt redzamas sakrautas visneiedomājamākās mantas, bundžas, autodetaļas, pudeles un spoguļi, ko vairums no mums vienkārši nosauktu par krāmiem.

Taču Vladimiram tās visas ir noderīgas lietas, kā dārza vidū stāvošais ledusskapis, kas viesiem par brīnumu darbojas un no kura saimnieks izņem turpat blakus nolasītos ķiršus.

Kamēr ēdam ķiršus un ar laipnu saimnieka atļauju metam kauliņus, kur pagadās, Vladimirs sāk krāmēties pa prāvu audekla iepirkumu somu. Tajā viņš salicis savu dzīves stāstu. Te ir nodzeltējuši melnbaltie foto, bildes krāsainos albumos, grāmatas, piemiņas lietas un citi sīkumi, kas palīdz viņam nenomaldīties garajā stāstā par to, kā ieceļojis Latvijā no Krievijas, tad nosūtīts uz piespiedu darba nometnēm Vācijā, atgriezies Apē, strādājis par šoferi uz sanitārās mašīnās, pēcāk bijis autoinstruktors profesionāli tehniskajā skolā, kā atradis sievu un audzinājis bērnus. Tagad vēl savos 86 gados ir aktīvs vietējās pensionāru biedrības dalībnieks, ballēs izdancina dāmas un piedalās sporta svētkos.

Vladimirs mūs pavada, skaitot garas mīlas dzejas rindas, viņam aiz muguras pacietīgi sēž brūni melnais vilku suns Rembo, ar kuru abi dala māju pēc vecā vīra sievas nāves. Viņš ir tikai viens no mūsu satiktajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus dokumentējam projekta “Viens ciems, Visa Latvija'' ietvaros. Daudz uzklausījis un piedzīvojis rakstnieks Māris Bērziņš, jūnijā dzīvojot Valgalciemā. Stāsti un piedzīvojumi ir priekšā Norai Ikstenai, kura augustā kopā ar mūsu filmēšanas grupu dzīvos Slutišķos.

Esam pavisam droši, ka mūsu skatītāju un lasītāju priekšā vēl atvērsies ne viena vien aizraujoša atmiņu un sapņu “soma”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt