Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā – tā skan viens no Māra Kučinska valdības deklarācijas punktiem. Tāpēc, iespējams, fakts, ka Valsts ieņēmumu dienests nolēmis asāk vērsties pat pret tik lielu un labu reputāciju nopelnījušu uzņēmumu kā “Dobeles dzirnavnieks” nav jāvērtē kā liels pārsteigums.
Tomēr vienlaikus bažas daudzos ekspertos izraisa fakts, ka Valsts ieņēmumu dienesta reputāciju tieši pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami iedragājusi pašas iestādes darbinieku neslava. Tāpēc ir skaidrs, ka iestāde izjūt gan lielu spiedienu no sabiedrības, gan no politiķiem strauji uzlabot savus darbības rezultātus. Un iestādes darbiniekiem var rasties kārdinājums asāk vērsties arī pret tiem uzņēmumiem, kuru pieļautās kļūdas vai pārkāpumi nav ļaunprātīgi, kā arī gadījumos, kad likuma normas ir interpretējamas neviennozīmīgi.
Turklāt visai pretrunīgas liecības par Valsts ieņēmuma dienesta aktivitātēm izskan arī no citām nozarēm un ievērojami mazākiem uzņēmējiem. No viesnīcu un viesu māju uzņēmumiem saklausāmas bažas par to, ka uzņēmumi ierindoti starp potenciālajiem nodokļu nemaksātājiem, balstoties uz salīdzinoši formāliem rādītājiem, piemēram, vidējās algas līmeni. Uzņēmumu bažas visvairāk palielina apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki dažkārt visai negribīgi šādās situācijās uzklausa uzņēmēju paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, kuri apliecina, ka atalgojumu līmenī konkrētā gadījumā var ietekmēt objektīvi apstākļi, piemēram, nepilnas slodzes nodarbinātība vai nodarbinātības sezonālais raksturs.
Valsts ieņēmumu dienesta apņemšanās būtiski uzlabot savu reputāciju un darbības rādītājus, kā arī pastiprināt cīņu pret ēnu ekonomiku ir saprotama, pamatota un atbalstāma. Tomēr vienlaikus ir svarīgi, lai, cenšoties panākt šos mērķus, dienests nekristu kārdinājumā iet vieglāko ceļu un uzlabot darbības rādītājus, ar lielāku bardzību vēršoties pret godīgi strādājošu uzņēmumu formāla rakstura pārkāpumiem. Vai arī interpretējot jēdzienu “saimnieciskā darbība” pārāk plašiun vēršoties arī, piemēram, pret privātpersonu darījumiem, kuru apjoms ir pārāk niecīgs, lai varētu tikt uzskatīts par nelegālu uzņēmējdarbību.
