Skandināvu banku “Nordea” un DNB apvienošanās darījumu ir grūti nosaukt par pārsteidzošu, gan ņemot vērā abu banku darbību Baltijas valstīs pēdējos gados, gan arī kopējo situāciju Eiropas komercbanku tirgos. Arī pašas bankas atzīst, ka pēdējos gados katra no tām ir gluži veiksmīgi darbojusies savā darbības segmentā – “Nordea” banka lielo uzņēmumu apkalpošanā, savukārt DNB vidējo un mazo uzņēmumu apkalpošanā.
Tomēr darbības paplašināšanās jaunos darbības segmentos, ņemot vērā asu konkurenci un vienlaikus salīdzinoši neaktīvu kreditēšanas tirgu, katrai no bankām atsevišķi noteikti prasītu vismaz vairākus gadus, un lēmums darbību apvienot, visticamāk, ir racionāla izvēle, kā šo procesu būtiski paātrināt. Apvienots filiāļu un bankomātu tīkls, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošanās, visticamāk, jaunveidojamajai bankai ļaus sevi pieteikt arī privātpersonu apkalpošanas tirgū, kurā “Nordea” un DNB banka līdz šim ir bijušas salīdzinoši mazāk aktīvas.
Lai gan apvienošanās darījumam vēl ir jāsaņem konkurences uzraudzības institūciju atļaujas, šobrīd nav iemesla prognozēt, ka apvienošanās darījums varētu neiegūt konkurences uzraugu piekrišanu.
Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka arī pēc apvienošanās darījuma beigām kopējā konkurences situācija radikāli nemainīsies, un, balstoties uz šī brīža banku statistikas rādītājiem, esošais Baltijas tirgus līderis “Swedbank” saglabās pirmo vietu vai arī atpaliks no jaunizveidotās bankas tikai ar niecīgu atšķirību.
Gluži pretēji, jauna, ambicioza tirgus spēlētāja pretenzijas uz līdera lomu, visticamāk, pastiprinās konkurences cīņu lielo banku vidū, nodrošinot arī ieguvumus klientiem.
Tiesa, vienlaikus izskan prognozes par to, ka apvienotā banka var arī nepaturēt visu šī brīža filiāļu skaitu Baltijas valstīs un apvienošanās rezultātā kā ar ticamu ir jārēķinās ar iespēju, ka ne visi esošie abu banku darbinieki nākotnē saglabās savu darbu.
