Gunārs Valdmanis: Bezbērnu nodoklis - pazudis tulkojumā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēdējās nedēļās Imants Parādnieks, pateicoties savām iniciatīvām abortu skaita samazināšanas un nodokļu politikas jomā, par publicitātes trūkumu pilnīgi noteikti nevar sūdzēties, un tikai vēsture rādīs, vai šie ierosinājumi politiķim izrādīsies veiksme vai izgāšanās.

Tomēr manā skatījumā otrais no ierosinājumiem, tā dēvētais bezbērnu nodoklis tomēr zem Parādnieka oponentu sašutuma izvirdumiem tika norakts gluži nepamatoti, zināmā mērā darot kaunu arī paša Parādnieka oponentiem.

Pirmkārt, jau tāpēc, ka pēc sava satura Parādnieka priekšlikums nebūt nebija tik ekstrēms vai skandalozs, kā raksturots dažos medijos, un arī bija pamatots ar aprēķiniem. Otrkārt - sašutušie kliedzieni no Parādnieka oponentu puses izskatās visai liekulīgi, ņemot vērā, ka vēl 2013.gadā sabiedrība bez jebkādiem iebildumiem akceptēja lielākas nodokļu atlaides par apgādājamajiem, kuras pēc sava mērķa, gara un ietekmes ir ļoti līdzīgas.

Lai nebūtu neskaidrību - noteikti neesmu Parādnieka vēlētāju lokā (un viņa iniciatīvām abortu ierobežošanas jomā kategoriski iebilstu). Un, lai gan tā sauktā bezbērnu nodeva mani vairs neskartu, es to kopumā neatbalstu. Tajā pašā laikā uzskatu, ka iecere ir pietiekami vērta, lai par to vismaz diskutētu, nevis noraktu tikai aiz nepatikas pret Parādnieku. Kāpēc? Kaut vai tāpēc, ka lielākā daļa sabiedrības gan aptaujās, gan arī ar balsojumu vēlēšanās tomēr ir paudusi atbalstu gan lielākam valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem, gan arī vismaz daļējai nodokļu progresivitātei. Tā sauktā "bezbērnu nodeva" patiesībā netika iecerēta kā jauns nodoklis vai nodeva tiem, kuriem NAV bērnu, bet gan, gluži pretēji, sociālās likmes atlaide tiem, kuriem IR bērni.

Ja kādam tiešām šī sociālā nodokļa atlaide šķiet tik diskriminējošā, tad pēc šīs loģikas kā diskriminējošas būtu jāatceļ arī ieņēmuma nodokļu atlaides par apgādājamajiem (lai arī šajā gadījumā nebūtu pamata runāt par diskrimināciju pret tiem, kuriem nav bērnu vai citu aprūpējamu tuvinieku). Otrkārt, arī naudas izteiksmē priekšlikums it nemaz nav tik radikāls un ekonomiski aktīvs cilvēks, visticamāk, to pat nepamanītu.

Kāpēc es tomēr to neatbalstu? Galvenokārt jau tāpēc, ka aiz gluži subjektīvas pārliecības vispār neatbalstu progresīvo nodokļu sistēmu tās populārākajās izpausmēs. Bet visai svarīgs iemesls ir arī tas, ka, atbilstoši priekšlikuma autora veiktajiem aprēķiniem, sociālā nodokļa likmes atvieglojumi tomēr nenesīs nekādu būtisku labklājības pieaugumu ģimenēm ar bērniem, un vairāk ir raksturojams kā simbolisks solis, kādus arī neatbalstu (bet respektēju arī tos, kuri arī simboliskiem soļiem piešķir nozīmi).

Tomēr plašākas diskusijas, manuprāt, būtu vajadzīgas kaut vai tāpēc, lai vairākas pietiekami nozīmīgas sabiedrības grupas izplūktos un nonāktu līdz kaut cik visām pusēm pieņemamas izpratnes par to, kādā situācijā esam un kas tajā būtu jāmaina, un, ja paveiktos, varbūt dažām sabiedrības grupām liktu mazināt savas ambīcijas un uzpūtību. It nemaz nespēju solidarizēties ar sociālajos tīklos izskanošajiem uzpūtīgajiem pārmetumiem, ka tie cilvēki, kuriem nav bērnu, nākotnes izteiksmē it kā parazitējot uz ģimeņu ar bērnu rēķina, jo neatstājot aiz sevis pēcnācējus, kuri pelnītu pensijas viņiem.

Bērnu vecāku interešu aizstāvjiem, šķiet, ir "piemirsies", ka viņu bērnu izglītības un veselības aprūpes sistēmas solidāri maksā visa sabiedrība, tostarp arī viņu nicinātie "karjeristi". Ja cilvēki, kuriem nav bērnu, vadītos pēc dažu ģimeņu ar bērniem loģikas, tad viņi varētu atbildēt - "nu, tad tieciet ar savu bērnu veselības un izglītības izdevumiem galā paši".

Rūpīgi aprēķini par to, cik tad viens otram ko dod un cik no otra ņem (arī netiešā veidā) tie iedzīvotāji, kuriem nav bērnu, un tie iedzīvotāji, kuriem ir bērni, ļautu situāciju novērtēt un pieņemt vajadzīgos lēmumus bez emocionāliem izpušķojumiem un plātīšanās. Un man gribētos cerēt - varbūt pamudinātu beidzot atteikties no pēdējos gados lolotās ieceres par Latvijas iedzīvotāju joprojām visai pieticīgo ienākumu "sociāli taisnīgu pārdali", tā vietā beidzot iedzīvotājiem atklāti pasakot, ka labklājību ilgtermiņā var nest tikai pašu iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti