Pēc studijām Ancāns izmantoja kontaktus ar franču futbola aģentu un septiņus mēnešus strādāja slavenā Francijas kluba Lionas "Olympique" akadēmijā Šanhajā, Ķīnā.
"Ķīnā tas bija valdības līmenī, valdība ieguldīja līdzekļus futbola attīstībā. Tas viss sākās akadēmijās. Viņu koncepts nebija vietējās akadēmijas, bet tas, ka viņi vilks uz Ķīnu visus Eiropas slavenos klubus, lai viņi Ķīnā ver vaļā savas akadēmijas. Līdz ar to viņiem vajadzēja cilvēkus no turienes. Tas bija viens franču aģents, kopā ar Ķīnas investoru, kam tas viss piederēja. Tajā laikā tur bija Lionas "Olympique", Mančestras "City", vairākas Premjerlīgas komandas, ļoti daudz Itālijas komandu, no Vācijas arī. Tajā laikā, ja nemaldos, man šķiet "Barcelona" sāka būvēt tādu vērienīgu savu akadēmiju tur. Bija arī Madrides "Real". Tas bija ļoti populāri šīm lielajām akadēmijām, jo viņas arī ticēja šim projektam, ka valsts ar tik lielu iedzīvotāju skaitu spēs saražot augstas klases spēlētājus. Bet, ja mēs tagad uz to paskatāmies, tad nu ar Covid-19 tas viss apstājās. Šobrīd esmu dzirdējis, ka tas lēnām sāk atgriezties, bet ne vairs ar tādu enerģiju, kā bija toreiz. Mēs arī profesionālā līmenī redzam – toreiz uz Ķīnu brauca ļoti daudzi Eiropas spēlētāji ar lieliem vārdiem, bet šobrīd tas ir mazliet piebremzējies."
Pēc tam Patriks atgriezās Latvijā un pievienojās basketbola aģenta Artūra Kalnīša aģentūrai "Baltic Sports Agency" un sāka strādāt par futbola aģentu. To viņš dara jau trīs gadus un deviņus mēnešus. Ancāns specializējas jauno futbolistu attīstībā un uzskata, ka talantīgākajiem jaunajiem Latvijas futbolistiem laikus jāsper nākamais solis un jādodas uz ārzemju klubiem.
"Oficiāli pārcelties uz ārzemēm spēlētājs var no 16 gadu vecuma, pirms tam var braukt atrādīties. Es konceptuāli uzskatu, ka 16 gados ir jābrauc prom attīstīties ārzemēs, bet katrs spēlētājs ir jāskatās individuāli. Ļoti daudzi latvieši psiholoģiski nav gatavi braukt prom. Kāpēc, manuprāt, ir jābrauc? Es uzskatu, ka ne tikai futbolā, bet dzīvē kā tādā, lai attīstītos, šajā gadījumā kā futbolists, tev ir jābūt vidē, kur apkārt ir, neteiksim, ka visi par tevi ir labāki, bet vismaz tavā līmenī vai arī tādi, kuri grib būt par tevi labāki. Līdz ar to tu pats vari ātrāk un straujāk progresēt. Otra lieta, lai dzīvē progresētu, tev ir jāizkāpj no komforta zonas. Tas treniņu process, visur, kur esmu bijis, ko esmu redzējis, tas līmenis tur ir stipri augstāks nekā šeit pie mums."
Ancāns uzskata, ka Latvijas futbola virslīgas leģionāru limits, kas ļauj vienlaikus laukumā atrasties astoņiem ārzemju futbolistiem, netraucē viņa darbam. Šāds noteikums nozīmē, ka tikai trīs Latvijas futbolistiem obligāti jābūt laukumā futbola virslīgas mačā. Patriks norāda, ka spēlētājam, kurš vēlas spēlēt Eiropā, jābūt spējīgam iekļūt virslīgas komandas pamatsastāvā. Viens no šiem futbolistiem, kuriem tas pārliecinoši izdevās, ir Raimonds Krollis. 21 gadu vecais futbolists "Valmiera" FC sastāvā kļuva par Latvijas čempionu un turnīra labāko vārtu guvēju ar 24 gūtiem vārtiem.
20. janvārī Krollis oficiāli pievienojās vienam no Eiropas TOP 5 līgu klubiem. FS "Metta" audzēknis pievienojās Itālijas A sērijas klubam "Spezia". Itālijas mediji vēstīja, ka "Valmiera" par darījumu varētu saņemt 900 000 eiro, plus vēl 600 000 par bonusiem, kā arī 10% no tālākās futbolista pārdošanas summas. Patriks Ancāns uzskata, ka pāreja uz tik augsta līmeņa komandu var būt sarežģīta.
"Ļoti ceru, ka viņam tur viss izdosies, jo savā ziņā no viņa būs atkarīgs, kā nākotnē skatīsies uz spēlētājiem no virslīgas. Šeit virslīgā viņš mums bija tāds tiešām TOP produkts. Ja viņam tur ies labi, tad noteikti tas palīdzēs visam Latvijas futbolam kopumā un arī nākamos gadus mēs varam cerēt uz šādiem transfēriem. Bet, ja man prasa personīgo viedokli, es tomēr uzskatu, ka tas lēciens ir mazliet par augstu. Es ceru, ka es kļūdos. Es arī saprotu klubu, ka viņā ir investējuši naudu un to summu, kuru viņi par Raimondu grib saņemt, var atļauties tikai tās TOP 5 līgas. Bet, manuprāt, viņam labāks būtu vēl kāds starpposms pirms Itālijas, kur viņš varētu spēlēt galveno vai vienu no galvenajām lomām komandā. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Tas ir ļoti sarežģīti. Var saprast arī klubu. Viņi ir maksājuši viņam algu, ieguldījuši viņā naudu, arī samaksājuši iepriekšējo transfēru par viņu. Tad tīri finansiāli, lai tas darījums būtu ienesīgs, ir kāda minimālā summa, par ko viņš ir jāpārdod, lai atgūtu naudu atpakaļ un kaut ko arī nopelnītu. Ja uzliek uz papīra to summu un tās līgas, kas var šo konkrēto summu samaksāt, nu jā, visticamāk, tās ir tikai Eiropas TOP 5 līgas. Kā jau minēju, šādos gadījumos tas ir ietekmējošs faktors, es nerunāju tieši par Raimonda gadījumu, kāpēc spēlētājiem neizdodas tālāk attīstīties, jo viņš ir aizgājis uz augstāku līmeni, nekā viņam vajadzētu iet. Bet es ceru, ka šajā gadījumā es kļūdos, un es novēlu viņam veiksmi, lai viņam tur viss izdodas!"
Kamēr Raimonds kā pirmais latvietis iedzīvojas Itālijas augstākajā futbola līgā, Patriks turpina darbu ar jaunajiem futbolistiem. Uzvārdus viņš neatklāj, bet norāda, ka Itālijas klubiem ir interese par Latvijas jaunajiem futbolistiem.
"Pirms 2-3 nedēļām Latvijā pēc mana uzaicinājuma ieradās Milānas "Inter" skauti vērot mūsu jaunatnes spēlētājus. Trīs spēlētāji viņiem iekrita acīs un, visticamāk, tiks uzaicināti uz pārbaudēm. Vienam citam jaunajam spēlētājam ir reāls transfēra piedāvājums no Itālijas A sērijas akadēmijas. Par vienu spēlētāju ir interese no "Juventus" akadēmijas. Tā ka ir šī jaunā paaudze. Katrā no dzimšanas gadiem ir viens, divi interesanti spēlētāji tieši tajā vecumā. Bieži vien gan pieredze rāda, ka 15, 16 gados tu esi interesants šiem klubiem, bet, ja paliec Latvijā līdz 17, 18 gadu vecumam, tad jau vairāk šiem lielajiem vārdiem neesi tik ļoti interesants."
Varam secināt, ka Latvijas jaunie futbolisti ir interesanti Eiropas tirgū. Lielā mērā par to jāpasakās tiem jaunajiem talantiem, kas sevi labi apliecinājuši Itālijā un citur Eiropā. Tuvākajā laikā gaidām ziņas par latviešiem, kas pastiprinās Itālijas vadošās komandas.
