Evita Puriņa: Skolotāju algu reforma – puspatiesības, meli un lielā politika

Veikla manipulēšana ar skaitļiem, politiskā kapitāla vairošana un skaļāko kliedzēju rūpes par sistēmu, kurā skolotāji joprojām ir svarīgāki par skolēniem. Tāda diemžēl izrādījās aizvadītā nedēļa, kad pedagogu kontos iekrita pirmās reformētās algas.

Regulāri dzirdot par domstarpībām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un pašvaldību vidū reformas gatavošanas procesā, bija skaidrs, ka oktobra vidus būs karsts. Tā arī notika. Nekonkrētai burkšķēšanai sociālajos tīklos sekoja jau pavisam konkrēti stāsti par izmisušiem skolotājiem, kuru algu kritums pārsniedzis pat simt eiro. Kā tas iespējams, jo solīja taču celt? Pavisam pamatota neizpratne. Šā gada maijā ministrs Kārlis Šadurskis sacīja, ka algas varētu samazināties Pierīgas skolās, bet vēl 1.septembrī - ka samazināties nevajadzētu neviena skolotāja algai. Tikai daļai pieaugums būšot mazāks nekā citiem.

Kas labāk - netīkama patiesība vai saldi meli? Šadurska priekštece Mārīte Seile turējās pie pirmās taktikas un ātri zaudēja. To, ka lielākās algas (virs 1000 eiro centra ģimnāzijās un pārpildītajās Pierīgas skolās) saruks, zināja arī ministrs Šadurskis. IZM labāk nekā citiem bija skaidrs, ka reforma sāpīgi sitīs arī tām lauku pašvaldībām, kuras, izdabājot vēlētājiem, nav vēlējušās slēgt skolas pat tikai ar 20 skolēniem. Taču izvēlējās runāt puspatiesībās.

Skarbās realitātes vietā stāstīja, ka minimālās likme skolotājiem pieaugs no 420 līdz 680 eiro par slodzi. Pamatīgs kāpums, taču, vai šie skaitļi vispār ir salīdzināmi, ja mainīts slodzē iekļauto stundu skaits un normētā skolēnu skaita koeficienti atkarībā no iedzīvotāju blīvuma? Līdz ar to daudziem solītais pieaugums pirms skolu reorganizācijas faktiski ir nesasniedzams.

Tāpat ne reizi vien dzirdējām, ka skolotāju algām šogad pieliks deviņus, bet nākamgad 27 un vēlāk jau veselus 47 miljonus eiro. Taču iedziļinoties summas tik lielas vairs nešķiet.

Minimālais pedagogu atalgojums kāpj par 62 procentiem, bet pieaugums vispārējās izglītības iestādēm no septembra līdz oktobrim, izrādās, ir vien 5,7 procenti.  

Šadurskis, protams, nebija vienīgais, kurš izvēlējās spēlēt klusos telefonus. Precīzas informācijas vakuumu savā labā kā vienmēr izmantoja Rīgas mērs Nils Ušakovs, paziņojot, ka valdība samazinājusi algas pusei Latvijas labākās skolas skolotāju. Sociālie tīkli gandrīz uzsprāga, un Ušakovam līdzi kliedza visu lielāko mediju virsraksti. Vai IZM un “Vienotības” komunikācijas speciālisti nepazīst Rīgas mēru? Bija vajadzīgas divas dienas, lai atbildētu, ka vainīga pati pašvaldība, kas esot pārdalījusi dotāciju tā, ka visvairāk cietušas centra ģimnāzijas. 

Politiskais pingpongs turpinājās ar jaunām informācijas druskām, demisijas pieprasījumu no vienas un Trampa piesaukšanu no otras puses. Malā nepalika arī Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks, kurš skaidri zinot, ka atņemts latviešu skolām, lai pieliktu krievvalodīgajām.

Bet žurnālisti un pārējā publika joprojām var ticēt, kam grib, jo precīzu skaitļu, cik pārdalīts, cik saņemts kvalitātes piemaksās, cik un vai klāt iedevusi pašvaldība, nav un tik drīz arī nebūšot.

Puspatiesie solījumi un Rīgas ģimnāziju lielā problēma diemžēl nomāca reformas būtību, kas ar tik ierobežotiem līdzekļiem nevar būt algu palielināšana visiem skolotājiem. Tā ir un tai jābūt līdzīgai izglītības kvalitātei visiem Latvijas bērniem. Kāpēc sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vadītāju Ušakovu tik ļoti uztrauc Daugavpils skolas, bet ne situācija, piemēram, Daugavpils novadā, kur pēc vidusskolas beigšanas augstskolās iestājas tikai 44% absolventu, bet to bērnu skaits, kurus vecāki ved uz pilsētu, aizvien palielinās? Kādu izglītību saņem tur palikušie skolēni, ja dažā skolā līdz šim algas bija divreiz mazākas nekā Daugavpilī un trīsreiz mazākas nekā šur tur Rīgā? Saskaņā ar OECD ziņoto mazo lauku skolu skolēnu zināšanas matemātikā atpaliek vairāk nekā par gadu. Reforma ir vajadzīga, lai to mainītu.

Kvalitātes celšana nav iespējama bez mazāko skolu slēgšanas vai reorganizācijas, ko arī paredz reforma. Politiķi, ja vien neesi izglītības ministrs ar jau tā zemāko reitingu valdībā, par to runāt saprotamu iemeslu dēļ nevēlas. Bet pašvaldību un pedagogu organizācijas, būdamas ieinteresētās puses, izvēlas manipulēt. Citādi nevar nosaukt LIZDA vadītājas Ingas Vanagas LNT ziņu raidījumā teikto par “politisko uzstādījumu” - izglītību no pirmās līdz sestajai klasei maksimāli tuvu dzīvesvietai. “Tad tas maksā tik, cik maksā. Tad pašvaldība, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību vienādā kvalitātē, ir spiesta atņemt lielajai skolai, lai iedotu par labu mazajai,” viņa sacīja.

Bet nepateikts palika tas, ka absolūti lielākā daļa pašvaldību šim uzstādījumam nav sekojusi, lai gan mazāks klašu komplekts jaunajā modelī tiešām būtu vieglāk finansējams.

Latvijā ir 141 skola, kurā skolēnu skaits nepārsniedz 70, un tikai 16 no tām ir sākumskolas līdz 4. vai 6. klasei. Pārējās joprojām ir deviņas klases ar dažiem skolēniem katrā, kas nozīmē vēl vairāk skolotāju ar nelielu slodzes daļu un pat pēc pārdales niecīgu summu algas kontā.

Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis vispār paziņoja, ka reformas “jāiepauzē”, jo neesot skaidri to mērķi. “Ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kā kam jāizskatās, cik kilometru attālumā, cik lielai jābūt klasei, ja mēs vispār nezinām, kāpēc mums uzdod šo jautājumu,” tā 19.oktobra “Rīta Panorāmā” viņš noformulēja pārmetumus IZM, kas pretēji Saeimas prasītajam nav piedāvājusi gatavu karti ar visām slēdzamajām Latvijas skolām. Pēc aizvadītās nedēļas gan var viegli iztēloties, kāda būs publikas reakcija, ja IZM šo pēc būtības pašvaldību funkciju tiešām izpildīs. 

Sen nepieciešamā reforma neprasmīgas komunikācijas dēļ cietusi pamatīgu triecienu, un tagad būs vēl grūtāk pārliecināt sabiedrību, ka iesāktais jāturpina. Vai izdosies mācīties no kļūdām, ķeroties pie nākamā uzdevuma - kardinālām pārmaiņām izglītības saturā un mācīšanas metodēs?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti