2012.gada rudenī atgriezos Latvijā pēc brīvprātīgā darba gada Indonēzijā. Kopā ar "HansaMedia" kolēģiem uzsākām stāstu sēriju par jauniem cilvēkiem, kuri atgriežas dzimtenē. Kopīgi ar radošo komandu spriedām, kas tad ir mūsu pašu svarīgākie pieturas punkti Latvijā. Vienojāmies, ka tie ir cilvēki un mūsu kopīgā ikdiena: paradumi, darbi, vēlme te dzīvot. Tuvojās 18.novembris un radās spontāna ideja - kopīgi apceļot Latviju un veidot apsveikumu valsts dibināšanas gadadienā, parādot satikto cilvēku ikdienu, vaibstus un pieredzi.
2012.gadā, divas nedēļas pirms Latvijas 94.dzimšanas dienas, devāmies apkārt Latvijai, lai satiktu cilvēkus 1 – 94 gadu vecumā. Nobraucām trīsarpus tūkstošus kilometru. Šī ceļojuma rezultāts bija 94 portreti, kas caur saviem gadiem skaita Latviju. Viņu vaibstos atspoguļojas mūsu valsts. Video sveicienu internetā noskatījās vairāk nekā 57 000 cilvēku:
2013.gadā tapa apsveikums Latvijai – 95! Video tika iemūžināti 95 uzņēmīgi cilvēki un viņu ikdienas darbi Latvijā. Mūs īpaši iedvesmoja cilvēki, kuri nav padevušies grūtībām un turpina īstenot savas ieceres, lai veidotu Latviju labāku - gan tepat, gan ārpus tās. Režisors Jurģis Tūbelis minēja, ka zinot dziesmu, kas izsaka mūsu sveiciena būtību. Vēl jo vairāk - tās pēdējā rindiņa vēl augstu laimi Latvijai.
"Nevis slinkojot un pūstot, Tautu labā godā ceļ" - caur šo skanējumu, ko izpildīja koris, stāvot uz Nacionālā teātra skatuves, sveicām Latviju.
Tikai šoreiz skatuve netika parādīta kā 1918. gada 18. novembrī, kāda tā redzama fotogrāfijā, bet jau raugoties no otras puses. Mēs vairs nenoskatāmies, bet paši ar savu rīcību un uzņēmību veidojam Latviju:
Šogad, mums šķita svarīgi apjaust, kāda ir Latvijas robeža, kādi cilvēki saimnieko pierobežā. Globalizācija, internets un mūsdienu tehnoloģijas nojauc robežas.
.jpeg)
Foto: Jānis Kešāns
Saplūst ne tikai pilsētas un apdzīvotas vietas, bet nojūk arī personiskās robežas. Bieži vien vairs nesaprotam, kur ir privātā, kur publiskā telpa.
Domājot valstiski, šajā laikā svarīgi mums pašiem apzināties savas Latvijas ģeogrāfisko robežu.
Daudzi no mums atpazīst mūsu valsts kontūru, ja tā attēlota grafiski, taču, cik daudzi no mums apzinās šo robežu dabā? Vai tāda maz pastāv? Vai tā ir kā zemē novilkta līnija?
.jpeg)
Foto: Jānis Kešāns
Sagaidot 18. novembri un valsts svētkus, iepazinām Latvijas robežu klātienē.
Šogad video sveicienā būs redzami cilvēki, kuru ģeogrāfiskā mītnes vieta ir pierobežas pilsētās, pagastos, laukos - netālu no robežstabiņiem. Viņiem robežas nav vienaldzīgas.
Tādu, kādu mēs pazīstam grafiski attēlotu Latvijas kontūru, viņi un mēs vēlamies redzēt arī pēc 50, 100 un vairāk gadiem.
.jpeg)
Foto: Jānis Kešāns
Bieži saka, ka latviešu spēks ir dziesmā. Vislabāk šo dziesmas spēku varam viens otram nodot ar sadziedāšanos. Tas pierādījies ne reizi vien mūsu tautai grūtos brīžos. Šī gada apsveikumā mēģināsim "sasaukties" un sadziedoties savienot visu Latviju. Apsveikums būs robežas atainošana, video un audio ierakstā pārdziedot Latviju no austrumiem līdz rietumiem un no dienvidiem līdz ziemeļiem.
.jpeg)
Foto: Jānis Kešāns
Robežstabiņi izvietoti visapkārt mūsu zemei, ļaujot neiemaldīties kaimiņvalstīs. Tie ir vizuāli dažādi un atrodas gan purvainos apvidos un ezeru vidū (bojas), gan tieši pie dzelzceļa un jūras. Jāatzīst, ka brīžiem bija izaicinoši atrast vispiemērotākās vietas filmēšanai, kā arī apzināties, cik uzmanīgiem jābūt pierobežā.
Video sveiciens ir ļoti personisks sveiciens mums visiem! Īpašs paldies tiem, kuri dzīvo pierobežā un uzdrošinājās dziedāt!
Ceram, ka to novērtēsiet arī Jūs un atbalsosiet sev svarīgākos dziesmas vārdus, sasaucoties visā Latvijā.
.jpeg)
Foto: Jānis Kešāns
Video sveiciena pirmizrāde būs skatāma LTV1, 9.novembrī, 20.25, tieši pirms "Panorāmas".
