Jaunās konservatīvās partijas piedāvātais ministru portfeļu sadalījums piecu partiju starpā, kur par premjeru kļūtu Jānis Bordāns, ir taustāmākais iepriekšējās nedēļas intensīvo pārrunu rezultāts.
Tomēr savu „jā” vārdu šim plānam nesteidzās teikt neviens no potenciālajiem partneriem. Gan Nacionālā apvienība, gan „Attīstībai/Par!”, gan arī „Jaunā Vienotība” valdībā vēlētos redzēt arī Zaļo un Zemnieku savienību.
Plašāka valdība, viņuprāt, varētu mazināt atkarību no viena politiskā spēka iespējamām neprognozējamajām darbībām. Lai gan taisnības labad jāpiebilst, ka arī sešu partiju pārstāvētais Ministru kabinets varētu būt tikpat grūti novadāms.
Un pieņemt kādus sarežģītākus lēmumus var kļūt par izaicinājumu. Iebildumi ir arī par Bordāna rosināto ministru amatu sadalījumu. Pirmkārt, grūti prognozēt, cik lielā mērā izdosies saglabāt harmonisku valdības politiku, sadalot premjera un finanšu ministra posteņus, kas tagad nonāktu dažādu partiju rokās.
Otrkārt, bezpartijiska ārlietu ministra virzīšanu kritizē partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pirmdienas rītā Latvijas Radio.
„Tik sarežģītā starptautiskajā situācijā, kāda ir šobrīd pasaulē... Mēs redzam, ir dinamiska Amerikas politika, ir “Brexit” process, arī Eiropa meklē savus ceļus. Piedāvāt virzīt profesionālu, nevis politisku diplomātu, tas būtu stingrs signāls starptautiskajai sabiedrībai. Mūsuprāt, tas nebūtu pareizi,” sacīja Ašeradens.
Ašeradens atzina, ka vēlētos, lai Edgars Rinkēvičs paliktu ārlietu ministra amatā, nevis pārslēgtos, piemēram, uz aizsardzības ministrijas vadīšanu. Tāpat grūti teikt, cik lielā mērā Bordāna piedāvātās ekonomikas un satiksmes ministra pozīcijas atbilst „KPV LV” politiskajām ambīcijām.
Šīs partijas premjera kandidāts Aldis Gobzems pagaidām nav teicis ne jā, ne nē, bet vēl turpina savas sarunas ar visiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem.
Pirmdien plānota tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet tad arī pārrunas ar lielāko balsu ieguvēju aizvadītajās vēlēšanās partiju „Saskaņa”. Šo pārrunu rezultātā vismaz teorētiski būtu jātop arī „KPV LV” piedāvātajam valdības plānam.
Vai tāds parādīsies, vai tas tiks saskaņots ar „konservatīvajiem” – šie ir jautājumi, uz kuriem šīs nedēļas laikā varētu tapt zināmas arī atbildes. Pagaidām abu konkurentu izredzes tikt pie valdības vadīšanas ir pāragri vērtēt, pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes minēja šī brīža premjerministrs Māris Kučinskis.
“Nebūtu man pareizi tagad vērtēt. Bet tās sarunas ir tikai pirmajā etapā, kur sapratīsies, kurš ar ko strādās. Gan "KPV LV", gan Jaunā konservatīvā partija ir solījušas ministru samazinājumus. Šobrīd no retorikas tas sāk pazust. Sākas portfeļu dalīšana. Process vēl ir diezgan tālu. Nedomāju, ka mēs šobrīd varam pateikt, kas ir nākamais premjers,” sacīja Kučinskis.
Taču nesnauž arī politiskajā pieredzē bagātākie spēki. Ar savu – jau trešo pēc kārtas - valdības plānu varētu nākt klajā arī apvienība “Attīstībai/Par!”. Arī tā šobrīd veic savas paralēlās sarunas. Izskatās, ka apvienības pārstāvji sākumā cerēja, ka spēles noteikumus ierādīs divas pieminētās partijas. Tomēr radītais juceklis parādīja, ka tik ātri tas nenotiks.
Tāpēc „Attīstībai/Par!” kā jauns, bet jau pieredzējis politiskais spēks ar 13 mandātiem Saeimā ķērās vērsim pie ragiem un par valdības veidošanu sāka runāt darāmajā, nevis ciešamajā kārtā.
Pirms vērtēt apvienības piedāvājumu, sākumā ar to būtu jāiepazīstas un jāsagaida pārējo partiju reakcija uz jau izskanējušo JKP plānu.
Jau ceturtdien un piektdien pārrunas ar partijām sāks Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Līdz tam laikam būtu labi, ja tiktu panākta kāda vienošanās partiju starpā. Tomēr 100% pārliecības par to šobrīd nav.
