Bēgļi. Grieķijā viņi nākuši vienmēr, un starptautiskie tiesību aizstāvji gadu gadiem pēluši valsti par neatbilstošu, brīžiem nežēlīgu attieksmi pret iebraucējiem. Kad pērn valsti burtiski pārpludināja līdz šim neredzēta imigrantu plūsma, kritiķu atkal netrūka.
Šoreiz par to, kāpēc grieķi “neaizsargā” savas robežas un ļauj imigrantu vilnim nonākt līdz Dublinas regulas aizsargātajam Eiropas cietoksnim. Skaitļi nogranda ka pērkons no skaidrām debesīm.
2015.gada laikā vairāk nekā viens miljons imigrantu iekļuva Eiropā. Stāvoklis pasliktinājās ar katru minūti. Šogad janvārī-februārī grieķu salās iebrauca ap 2000 cilvēku dienā.
Pirms dažiem mēnešiem sarunājos ar kādu grieķi, advokātu, kurš uzdeva jautājumu - ko vajadzētu darīt ar bēgļiem, kas iesēžas laivās un, riskējot ar dzīvībām, šķērso jūru? Vai viņus vajadzētu atstāt turpat jūrā? Aizvest atpakaļ līdz Turcijas jūras robežai? Jāatzīmē, ka Grieķijas sauszemes robeža ir labi aizsargāta. Vienkāršas atbildes man nebija.
Kad marta sākumā Grieķijas ziemeļu kaimiņvalstis nobloķēja imigrantiem ceļu, uz robežas apmetās desmitiem tūkstošu cilvēku un to skaits nepārtraukti palielinājās.
Grieķija bija palikusi viena pati cīņā ar bēgļu problēmu. Līdz 20.martam. Par glābējzvanu kļuva ES atrastais risinājums – vienošanās ar Turciju par bēgļu apmaiņu. Cik tiks līdz Grieķijai, tik dosies atpakaļ uz Turciju, un tad jau komunikācija un tālākā apmaiņa notiks ar visu ES.
Viss. Klusums.
Izmaiņas parādījās zibenīgi. Iebraucēju skaits Grieķijā kopš aprīļa turējās 100 cilvēku robežās.
Te nāk pirmais lielais secinājums. Bēgļu plūsmas apturēšanā centrālo lomu spēlēja tieši Turcija, nevis Grieķija.
Otrs secinājums, ko varam novērot tagad un kas daudziem ekspertiem bija acīmredzams no paša sākuma, ir šāds:
vienošanās ar Turciju ir milzis uz māla kājām.
Pat nepolitisko solījumu - sniegt trīs miljardus eiro palīdzībai bēgļiem, kas uzturas Turcijas teritorijā, - Eiropa pilda nesteidzoties. Savukārt par īsti nepārvaramu šķērsli kļuvušas pārrunas par bezvīzu režīmu ar Turciju un - tālākā posmā - iestāšanās procesu. No 72 nosacījumiem, kas tika izvirzīti Ankaras priekšā un lielākoties arī izpildīti, palikuši tomēr daži nerealizēti punkti, kas saistās ar pretterorisma likumu.
Šeit Erdogans, sevišķi pēc 15.jūlija apvērsuma mēģinājuma, negrasās atkāpties. Turcija pieprasa atcelt vīzas Turcijas pilsoņiem līdz oktobrim vai arī bēgļu vienošanās tiks atcelta.
Šāds dramatisks iznākums nozīmētu jaunu triecienu Grieķijai. Te vēl aizvien atrodas gandrīz 60 000 migrantu. Lai gan vairāk nekā pusei vajadzētu doties uz citām Eiropas valstīm, bēgļu sadales process virzās lēni, un nav noslēpums, ka šajā jautājumā solidaritāte un vienprātība valstu starpā nevalda.
Jaunas migrantu plūsmas nozīmētu jaunu smagu pārbaudījumu Grieķijai - valstij, kas cenšas atkopties no esošās bēgļu un arī ilgstošās finanšu krīzes. Turklāt tas notiktu pašā tūrisma sezonas vidū.
To trešdien televīzijas kanāla „Sky” ēterā apliecinājis Grieķijas migrācijas ministrs Jannis Muzalas. “Ja līgums ar Turciju tiks lauzts, tas būs mums smags pārbaudījums. Ja pieņemam, ka plūsmas atsāksies, neviena valsts nebūtu gatava kontrolēt šādu plūsmu. Mēs baidāmies, mēs gatavojamies un paturam prātā, ka, ja tas notiks, tad šī problēma kļūs mums par lielu pārbaudi,” sacīja Mazulas.
Lai gan kameru priekšā amatpersonas nevēlas to uzskatīt par ievērības cienīgu faktu, kopš jūlija notikumiem Turcijā neliels bēgļu skaita palielinājums grieķu salās tomēr ir pamanāms.
Un tam tiek uzmanīgi sekots līdzi. Piemēram, trešdien Lezbas un Hios salās ieradās kopumā 119 migranti. Neoficiāli grieķi veic aktīvu darbu visos virzienos, lai nodrošinātos pret potenciālo jautājuma saasinājumu.
Tostarp neoficiāli tiek ziņots, ka iepriekš iebraukušie migranti tiek izvesti no salās esošajiem uzņemšanas punktiem uz kontinentālo daļu, lai, ja nu kas, varētu pieņemt jaunpienācējus.
Kā iepriekš vēstījis vācu laikraksts „Bild”, grieķu puse aicina ES izstrādāt rezerves plānu B gadījumā, ja Turcija izpildīs savus draudus un lauzīs vienošanos ar ES. Uz šo nākusī oficiālā atbilde ir nemainīgi stabila: Eiropa strādāja, strādā un strādās ar esošo līgumu ar Turciju. Grieķijai šis variants nozīmē kārtējo riska un turbulences posmu.
