Elīna Kolāte: «Vienotības» gavēnis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Partija „Vienotība” dzīvoja rimtu dzīvi, kuru tikai dažkārt sašūpināja nenozīmīga burkšķēšana par to, vai priekšsēdētāja drusciņ nešauj pār svītru. Bet te pēkšņi pienāca vēlēšanas, kas visu apgrieza kājām gaisā, un citas partijas sāka gatavot labāko popkornu, ko uzgrauzt, skatoties filmu „Armagedons Vienotībā”.

Nebūtu tāda Jura Vidiņa, viss būtu bijis labi līdz pat šai baltai dienai, bet viņam vajadzēja sākt celt trobeli par to, ka Dzintars Zaķis vēlēšanu dienā ne tikai pildījis savu pilsoņa pienākumu, bet arī nopircis sev vēlētāju balsis. Vidiņaprāt, tā nav augstu vērtējama rīcība, un „Vienotības” kongresā 2014. gada decembrī viņš pat ierosināja soda mēru, ko piemērot balsu tirgonim – Juris Vidiņš paudis viedokli, ka Zaķa kungs jādzenā ar mietu.

Ja esat Bernarda Šova atziņu grāmatās salasījušies, ka jāuzticas savai sirdsbalsij, jābūt patiesam un tādā garā, lūdzu, neuzķerieties!  Juris Vidiņš par likuma sargāšanu netika celts augstā godā - Ētikas komisija ierosināja, ka šādi partijas nomelnotāji ir jāpatriec. Tomēr biedrs Jānis Egliņš teica: „Nē, dāmas un kungi. Tā darīt ar Vidiņu nav pareizi.” Ja pat Ētikas komisijā nevalda vienotība, vai ir pamats ticēt, ka „Vienotībā” valda ētika? Egliņš uzskatīja, ka nav pareizi, ka tādiem Zaķiem vai Priedēm par savārītām ziepēm nepienākas nekāds ievērojams sods, bet Vidiņu grib dzīt prom tāpēc, ka viņš sekojis sirdsbalsij. Tiesa, privātā intervijā Egliņš gan atzina, ka nepiekrīt Vidiņa kunga ierosinājumam Zaķi dzenāt ar mietu, jo miesas sods tomēr nav risinājums.

Kamēr vieni partiju vaino demokrātijas mērķtiecīgā izvarošanā, tikmēr citi atzīst, ka tādiem Vidiņiem un Egliņiem tiešām neko skaļi nevajadzēja neko teikt. Es personīgi arī nedomāju, ka publiski var teikt visu, kas uz sirds. Viss atkarīgs no iepriekšējās vienošanās.

Piemēram, ja es gribētu dibināt Valsts prezidenta kvēlāko fanu klubu, ar biedriem vienotos par to, ka ir aizliegts teikt kaut ko sliktu par prezidenta kungu un par to draud izslēgšana no kluba vai izslēgšana vispār. Šāda norma būtu absolūti pieņemama, jo tas ir normāli, ka kvēlo fanu klubā vieta ir tikai pārliecinātiem faniem (tas ir viens no iemesliem, kāpēc fanklubs vēl nav nodibināts), un visi jau no sākuma zinātu, kādi ir šie noteikumi.

Vai „Vienotība” ir vienojusies par to, ko drīkst un ko nedrīkst? Partijas statūtos un ētikas kodeksā neatradu punktu „Kā Solvita Āboltiņa teiks, tā būs”, līdz ar to Vidiņš ar Egliņu nekādu vienošanos pārkāpuši nav.

Tā Egliņš komisiju pameta un uzreiz kopā ar Vidiņu sāka gaidīt sevis izslēgšanu no partijas – to abi ir pelnījuši, jo aptraipījuši „Vienotības” godu, kas citādi ir bijis tīrs kā dimanta oliņa. Tā viņi gaidīja un gaidīja, partija domāja un domāja, līdz nonāca pie lēmuma šo lietu iesaldēt, jo tagad esot svarīgāki darbi. Tas ir ļoti bargs sods, jo vissāpīgāk ir tad, ja ignorē – to zina ikviens. Taču katram iesaldētājam jāatceras, ka trešdien gaidāms atkusnis.

Kaut arī dumpinieks Egliņš Ētikas komisiju pametis, tur tomēr jautrības netrūkst – nu komisija rosinājusi, ka partijas publiskiem politiķiem un amatpersonām vajadzētu atturēties no sociālā tīkla twitter.com lietošanas.

Man sākotnēji šķita, ka tas varētu būt saistīts ar tuvojošos gavēni, kad ļaudis mēdz atteikties no kārdinājuma, un „Vienotības” gadījumā tas būtu netvītot, neiet uz McDonaldu un neklausīties metālu un Edu Šīranu. Tomēr izrādījās, ka iemesls ir citāds. Es labākajās „Nekā personīga” un „De facto” tradīcijās esmu tikusi pie e-pasta, kurā Ētikas komisijas vadītājs skaidro nostāju par twitter.com nelietošanu.

Šī nav pirmā reize, kad ļaudis saimniekošanu balsta literāro darbu konceptos – piemēram, Rīgas domē tiek saimniekots, balstoties uz tā saucamo Skalbes „Neizdodamā vērdiņa” konceptu. Tā Ētikas komisija ir lēmusi, ka turpmāk „Vienotībā” mūziku pasūtīs Ginters Grass. Tas ir līdz asarām aizkustinoši. Artis Kampars gan nav izrādījis diez ko lielu cieņu pret rakstnieku un jau paspējis ietvītot, ka visi tvītos arī turpmāk. Ar nepacietību gaidu nākamo Ētikas komisijas sēdi, kurā varētu lemt, kā sodīt Kamparu par izrunāšanos.

Rīga ir mazā Parīze, un  Kuldīga ir Kurzemes Šveice. Es ceru, ka „Vienotībā” izdosies ieviest tvitera ierobežojumus, jo tādējādi šī partija kļūs par mazo Turciju. Cerams arī, ka ašākie partijas biznesmeņi atvērs kādu autentisku kebabnīcu, kur ziedēs rozes, nesāpēs sirds un neskanēs metāls un Eds Šīrans

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti