Šodien – 24.novembrī – Ministru kabineta komiteja domās par to, vai turpmāk no šmigas reklāmām nevajadzētu izslēgt cilvēkus.
Sākotnēji bijusi iecere grādīgo dzērienu reklāmās aizliegt uzstāties mūziķiem, aktieriem un sportistiem, jo tos visi mīl un, noskatoties reklāmu, ikviens nodomā: „Iedzeršu vīniņu, skriešu tik labi kā Prokopčuka!” Tomēr šai iecerei atmests ar roku, jo tā diskriminēšot atsevišķu profesiju pārstāvjus. Man šķiet, ka vajadzētu ne tikai aizliegt reklāmās uzstāties labajiem, bet arī piespiest tajās piedalīties tiem, kas nevienam nepatīk, piemēram, Solvitai Āboltiņai vai latviešu nīstamākajam hokeja tiesnesītim Jerabekam, kurš reiz nofenderēja Laura Dārziņa vārtus.
Tomēr VM man nepiekrīt – tā liks mieru ne tikai Āboltiņai un Jerabekam, bet rosinās cilvēkiem vispār nerādīties reibinošo dzērienu reklāmās. Kas tad reklamēs? Vai tie "Swedbank" lapsēni zem sava koka drīkstēs reklamēt sidriņu? Tas nav zvanīts, jo reklāmās plānots aizliegt „personas”. Ja pieņemam, ka tie lapsēni ir personas, tad tiem arī alkohola reklāmu bizness ir aizslēgts un par sidru viņi var aizmirst (žēl - tā bija viņu vienīgā iespēja nomēģināt alkoholu). Arī, ja pieņemam, ka personas skaitās tikai tie, kas potenciāli varētu lietot alkoholiskos dzērienus, tad tomēr dzīvniekus izslēgt no reklāmu varoņu saraksta nevar, jo pēdējā laikā veikalos ir parādījies speciāls suņu alus. Tiešām! Tāpēc šis likums ir jāpieņem, pirms par Cēsu alus reklāmas seju ir kļuvis komisārs Reksis.
Domāts par vēl šādiem tādiem reklāmas ierobežojumiem, bet es nesaprotu, priekš kam. Pie viena es arī nesaprotu, priekš kam alkohola ražotāji tās reklāmas vispār grib. To es nezinu, bet lai jau viņiem tiek, turklāt tas rada arī kaut kādas darba vietas. Vai no šīm reklāmām ir kāda jēga? Es, piemēram, esmu pamanījusi, ka alkohola reklāmas ir. Parasti tajās skaisti un pašpārliecināti ļaudis danco un smejas, mazliet iedzer un smejas tālāk – to es esmu ievērojusi. Tā kā ikviens ir laimīgs un neviens nav pārdzēris jēgu, tas izskatās lieliski, bet reklāma savu galveno mērķi nav sasniegusi – es tiešām neesmu pamanījusi, kuri dzērieni tieši tiek reklamēti. Gan jau ne "Martini", jo to darītu vai Džeims Bonds, vai arī Leons no "Ugunsgrēka".
Vēl viens iemesls, kāpēc man šķiet, ka alkohola reklāma nenozīmē neko, ir 2013.gada Latvijas populārāko dziriņu saraksts. Pirmajā vietā (ne pirmo reizi) ir kokteilis „Cēsu Džons”. Desmitniekā arī redzami leģendārie vīni „Kagor” un „Agdam”. Šiem dzērieniem reklāma nav vajadzīga, drīzāk priekšvēlēšanu laikā politiķi varētu sevi reklamēt ar šiem dzērieniem. Nu, piemēram, Augusts Brigmanis klipiņā varētu cirst malku un dzert "Agdamu", lai pierādītu, ka ir cilvēks no tautas.
Aliņu topā ne pirmo gadu uzvar „Apinītis Stiprais”. Es tiešām nezinu, ko reklamē tie skaistie klipiņi ar pārlaimīgajiem cilvēkiem, bet, ja viņi klubiņā būtu kapājuši "Apinīša" divlitrenes, es to noteikti pamanītu un novērtētu.
Protams, var jau pieņemt to likumprojektu par cilvēku aizvākšanu no alkohola reklāmām. Var arī izdarīt tā, ka tajās drīkst piedalīties tikai ķērpji un posmkāji. Var arī aizliegt izmantot burtus „s”, „g” un „t”. Var arī liegt taisīt krāsainas reklāmas. Var arī likt reklāmās attēlot cilvēku mirstīgās atliekas. Visu ko var, bet kāda jēga?
Vispār jau Veselības ministrijas mērķis samazināt alkohola patēriņu nav slikts. Būs mums veselākas aknas, retāk lauzīsim kaulus. Vai to var panākt ar reklāmas ierobežojumu? Jā, ja tas ir pilnīgs aizliegums. Un nevis tikai alkohola reklāmu, bet jebkādu televīzijas reklāmu aizliegums, jo tieši reklāmu laikā ļaužu masas čāpo pēc "Cabernet Sauvignon" uz piemājas veikaliņu. Un tad sajauc un paņem „Cēsu Džonu”.
Alkohola reklāmās plāno aizliegt alkohola reklāmās attēlot personas:
