Elīna Kolāte: Kur ir premjers?

Latvijā apgāzusies valdība un ar lielu brēku, mazu vilnu tiek veidota jauna, turklāt nav īstas pārliecības, ka beigās (līdz vēlēšanām) to vispār varēs nodot ekspluatācijā. 

It kā nekas īpašs, bet es, kas dzimusi un augusi sazvērestībās, domāju, ka jebkam, kas šobrīd notiek, ir cieša saistība ar faktu, ka mazāk nekā pēc gada tipināsim uz vēlēšanu iecirkņiem nolemt, kāda izskatīsies nākamā Saeima, un būs tādi ļaudis, kas ļoti priecāsies par pašreizējās Saeimas nespēju (īstu vai mākslīgi radītu) saņemties un vienoties par jauno īstermiņa valdību. Es runāju par nekonkrētiem ļaudīm, kas gribētu būt Saeimā, bet pagaidām tur nav.

Izskanējušas vairākas jautras un mazāk jautras versijas par iespējamo premjeru, bet 11.decembrī viena no tām oficiāli noraidīta. Latvijas prezidentam ir neiepaticies Artis Pabriks, jo viņam neesot gana labu makroekonomikas zināšanu. Par to ļaudis ir sākuši škandalēt, jo viņiem Pabrika kungs paticis. Tas ir ļoti loģsiki, jo aizsardzības un ārlietu ministri parasti visiem patīk, jo šajās nozarēs ir grūti nostrādāt kaut ko drausmīgi sliktu. Pat tad, ja sāktos karš, pie vainas nebūtu ministrs, bet gan uzbrucējs. Pēc Pabrika atraidīšanas Andris Bērziņš dažādi apsaukāts, kā arī lietots arguments „A pats kāds?", jo valda uzskats, ka Bērziņa kungs pats makroekonomikā neorientējas un to vien prot, kā labot vecus televizorus.

Man personīgi ļoti gribējās, lai Artis Pabriks kļūtu par Ministru prezidentu.

Tā jau prezidenta kungs nebūtu zinājis, ka makroekonomika ir svarīga, bet pirms dažām dienām viņš džentlmeniski kā Klārks Geibls Solvitai Āboltiņai bija vaicājis, vai viņa negrib pagodināt latviešu tautu un kļūt par valdības vadītāju. Saeimas virsaite tomēr atteikusi, jo viņai piemīt paškritika - kāda politiķim netipiska īpašība.

Viņa pati izlēmusi, ka vajadzētu labāk orientēties makroekonomikā, lai varētu atsaukties aicinājumam vadīt valdību.

Šo argumentu izdzirdējis prezidents un nodomājis: „Eu, tiešām. Laba doma. Būtu labi, ja makroekonomika premjeram būtu kā pīlei ūdens." Gan jau tieši tāpēc viņš atraidījis Arti Pabriku. Tā ir atbilde uz jautājumu „Kāpēc makroekonomikas nezināšana nebija šķērslis Solvitas Āboltiņas uzrunāšanai, bet Artim Pabrikam bez šīm prasmēm neiztikt?". Andris Bērziņš vienkārši pirms tam par to nebija iedomājies.

Makroekonomiku par svarīgu faktoru uzskata arī Uldis Augulis, kurš atklāti un bez liekām fanfarām ir definējis, ka valdības galvenais uzdevums ir sadalīt (Eiropas struktūrfondu) naudu. Iesaku, ka tam vajadzētu būt ne tikai valdības, bet arī Latvijas valsts galvenajam mērķim, un tas būtu jāieraksta Satversmē un, ja vajag, arī tajā preambulā. Bet vai Uldim Augulim vai man ir kāda teikšana?

Jaunākajās un vecākajās ziņās varam noskaidrot, ka, ja neviens nespēs nosaukt premjera kandidātu, kas A.Bērziņam būtu pa prātam, tad viņš pats nāks klajā ar savu variantu, turklāt prezidenta kungs neizslēdzot, ka tas varētu būt kāds, kurš jau šajā krēslā sēdējis iepriekš. Es lasu starp rindām, un tur rakstīts tā: "Šī ir demokrātiska valsts, kur Jūs varat brīvi pārvietoties starp klaniem un jūru un ieteikt savu premjera kandidātu, bet tas īstenībā mani neinteresē, jo es tāpat esmu izlēmis, ka tas būs viens no bijušajiem premjeriem."

Labā ziņa – Šlesers nav bijis premjers, tāpēc viņš mums nedraud. Kādi tad ir draudi? Repše?

Nē, viņam tāpat jāgatavojas vēlēšanām un jāšuj jauns uzvalks. Šķēle? Godmanis? Nē, cik var? Kalvītis? Nē, Rīgas „Dinamo" problēmu diezgan. Krasts, Gailis, Birkavs, Krištopans? Nē, tā tomēr ir valdība, nevis muzejs. Emsis? Ha-ha-ha. Kas tad paliek? Paliek Valsts prezidenta Andra Bērziņa (VPAB) vārda un uzvārda brālis, bijušais Ministru prezidents Andris Bērziņš (MPAB).

VPAB tā rīkotos tāpēc, ka, pirmkārt, ir apdāvināts ar lielisku humora izjūtu.

Otrkārt, lēnā garā vismaz ārzemju mediji piemirstu, kurš no abiem AB ir bijis tas, kurš jauc Turciju ar Turkmenistānu, tad sāktu domāt, ka tas bijis MPAB, jo MPAB biežāk parādīsies ārzemju preses uzmanības krustugunīs, kā rezultātā VPAB varētu klusi nospodrināt savu apputējošo uzvalciņu. Nezinu, kāds gan no tā labums, jo par Katalonijas prezidentu viņam tāpat nekļūt – šī vieta spīd vienīgi Valdim Dombrovskim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt