Nekur nav zvanīts, ka noteikti ir obligāti jāstiepj uz Akadēmiskās informācijas centru (AIC) un jāiesvēta, bet tas ir nepieciešams, piemēram, tad, ja paredzēts turpināt studijas Latvijā. Līdz šim savu importa diplomu par akadēmiski atzītu varēja padarīt bez maksas, bet nu AIC nolēmuši, ka to vairs nevar pacelt, tāpēc par šo pakalpojumu tiks pieprasīta samaksa 68 eiro un 85 centu apmērā.
Gan jau maksa ieviesta akcijas „Nepērc svešu!” ietvaros – nav ko līst visādās ģenētiski modificētās ārzemju augstskolās, ja mums pašiem sava Alma Mater!
Bet esot arī citi iemesli, piemēram, ārzemju diplomu skaita pieaugums. Jau vairākus gadus iesniegumu skaits palielinās par 30% gadā, un 2014. gadā tas sasniedzis 4770. Ja pieejam šai problēmai matemātiski, tad pieauguma tempu tiešām var uzskatīt par draudīgu – ja tā turpināsies, pēc 20 gadiem būs jāpārbauda 1 178 498 diplomi, bet jau pēc 22 gadiem diplomu skaits pārsniegs Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Kad diploms atbraucis no ārzemēm, AIC pārbauda, vai tas nav viltots, nopirkts Nigērijā, nozagts vai noķellēts ar taukiem un vai tas nav inficēts ar HIV, un tas var aizņemt līdz pat četriem mēnešiem, jo katrs gadījums, redz, tiekot izskatīts individuāli. Individuāli! Tas man tiešām nebija ienācis prātā.
Līdz šim domāju, ka tas notiek līdzīgi kā narkotiku meklēšana Pozitivusā – pārbaudīti tiek tie, kam ir spīdīgas jaciņas, bet pārējie var būt brīvi kā putni, kas nav krituši putnu vērotāju nagos.
Izrādās, ne. Tiek pārbaudīts katrs diploms, turklāt to dara četrus mēnešus. Tātad AIC nav nekādi diletanti un uzdevumam pieiet ar vislielāko nopietnību, un darbam piesaista ne tikai Izmeklētāju Capu, kuram laikam šobrīd nav citas haltūras, bet arī policiju ar visām pastalām. Arī „Rīgas gambīts” var beigt risināt krustvārdu mīklas un sēdēt uz pabalstiem.
Ārzemju diploms ir jāatzīst Latvijā gadījumā, ja ir vēlme še turpināt studijas. Kad ar savu Latvijas Universitātes diplomu pieteicos studijām citās zemēs, neviens nekur neko nelika atzīt, bet importa diploms Latvijā gan tiek uzlūkots ar 68 eiro un 85 centu vērtām aizdomām. Tāpēc atzīšana ir Latvijas Nokia! Gara acīm iztēlojos, kā izmeklētāji zvana, teiksim, uz Hārvarda universitāti un prasa: „Hello, hello, pie Jums tāds Andris ir mācījies?” Tā kā otrā galā ir cilvēks, kas netic, ka tas atzīšanas jautājums ir nopietns, viņš atjoko: „Tu ko? Tāds čigliņš te nav rādījies. Arrivederci!”
"Latvijas Vēstnesis" skaidri un gaiši ziņo, ka 68,85 eiro jāmaksā par diploma atzīšanu. Bet - kā ir tad, ja tas netiek atzīts, jo atklājas, ka tas ir noviltots Ēdenē? Vai par neatzīšanu arī ir jāmaksā? Gadījumā, ja diploms netiek atzīts, piespiedu kārtā vajadzētu pārbaudīt arī negodīgā elementa visus pārējos diplomus (vidusskolas diplomu, pamatskolas diplomu, diplomu par 2.vietu rajona ķīmijas olimpiādē utt.) un par to arī iekasēt attiecīgu samaksu.
Tā kā Eiropas Savienības prezidentūras semestrī sevišķi svarīgi rādīt priekšzīmi svešām acīm, tad jāpiedāvā vēl citi atzīšanas pakalpojumi. Piemēram, atzīt ne tikai to, kas ir noticis, bet arī to, ka kaut kas nav noticis.
Ļaudis, piemēram, mēdz domāt, ka es rakstu nošņurkušo bāru aprakstus Shady Riga blogā, bet tā nav. Ja Atzinēju birojs to atzītu, es būtu par to gatava maksāt 30 eiro un 45 centus.
Nešaubos, ka būtu pieprasījums arī pēc tā, lai kaut kādas nebijušas lietas atzītu par bijušām. Piemēram, atzinums par Harija Potera burvju skolas pabeigšanu – 146 eiro un 65 centi, atzinums par to, ka fotografēt ar telefonu koncertā ir forši – 43 eiro un 22 centi, atzinums, ka visas pelēkā nokrāsas ir vienādas – 50 eiro.
Es saprotu, ka savu kļūdu AIC negribēs atzīt, jo arī šī atzīšana kaut ko maksā (paredzu, ka aptuveni 200 eiro un 45 centi), tāpēc ierosinu, ka mēs visi varētu samesties un šos izdevumus segt, lai vienkārši nebūtu kauns sagaidīt mājās gaišos prātus, kas ar savu ārzemju izglītību atgriežas Dievzemītē.