2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Kandidātiem līdz 2021. gada 4. jūnijam jāiesniedz 1. kārtas pieteikums. Kuras pilsētas tiks izvirzītas 2. kārtai, uzzināsim vasarā, bet EKG titula ieguvēju paredzēts apstiprināt 2022. gadā.
Par savu kandidatūru paziņojušas 9 pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Valmiera.
Tātad – vismaz viena saite, ko reģionos apskata daudz, un, pateicoties kurai iedzīvotāji Liepājā, cerams, par EKG būtību ir lietas kursā, jo portālā parādās diezgan daudz rakstu par EKG aktivitātēm, vismaz viens mēnesī. Tur uzzinu, ka parakstīts nodomu protokols ar Dienvidkurzemi, iedzīvotāji aicināti aizpildīt anketas attīstības procesu uzlabošanai. Arī to, ka darbs pie EKG pieteikuma “DNS” ir “pirmspēdējā solī” un jau teju tapis.
Arī pati pilsēta ir aktīva savos sociālajos medijos, taču no malas bija jūtams, ka Liepājas pieteikuma veidošanā ilgi nav bijusi pilnīga skaidrība.
Tikai maijā vairums no satura ieguva EKG nokrāsu – daudz no publicētā bija vizuāli kultūras nozares iesaistīto viedokļi par tobrīd vien nojaušamo “(ne)miers” konceptu, kamēr tika runāts un publiski diskutēts arī par bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” iespējamo izmantošanu EKG ietvaros nākotnē.
Pavasarī socmedijos parādījās pāris īsi video un tika atrunātas publiskas aktivitātes ar tikpat nojaušamu, bet vēl neizziņotu grafiskās identitātes veidolu un iedzīvotāju iesaisti (piemēram, burvīgā “Miers - Nemiers” lapa, kas iedzīvotājam dod iespēju atstāt savu sajūtu). Tomēr viss joprojām tādā piejūras miglā tīts – "Turpinājums sekos!" vēstīja Liepāja video materiālos.
Taču maija otrajā pusē arī Liepāja beidzot publiski izziņoja un apstiprināja savu “(ne)miera” konceptu, kura vīzija sastāv no piecām programmas līnijām – “Eiropas sapnis” (vērtības, par kurām cīnīties), “Pilsēta paradokss” (novērtēt urbāno mantojumu), “Jaunatklāj vietējo!” (kopienas stiprināšana), “Apzinātā mērenība” (līdzsvars un ilgtspēja) un “Radošā tālnojauta” (mantojums nākotnei).
Baltais un melnais vizuālajā tēlā labi saskan ar šo nemierīgo sarkano elementu dabu, tēmas ir labas un aktuālas, bažas gan rada to savietojamība vienai ar otru, bet laika ir daudz, lai atrastu vajadzīgos risinājumus.
Bet nu par sarežģītāko. Vēl nesen mani nepameta sajūta, ka Liepāja domā par sevi kā pilsētu, kurā viss ir pilnīgākajā kārtībā – teātris ir, koncertzāle ir, jauno mediju mākslas programma ir, festivāls ir, kāds radošais kvartāliņš arī. Nevarēju dabūt ārā no prāta sajūtu, ka liepājnieki joprojām ir mežonīgi lepni, stūrgalvīgi, augstās domās par sevi un žūrijai vēlas pavēstīt –
mums jau viss ir, tāpēc Liepājai jau ir lemts kļūt par kultūras galvaspilsētu!
Taču tagad bažas manī sāk zust, jo atbildīgās, mūsu laikmetā dzīvojošās personas pašas sāk skaļi teikt to, ko mēs visi ļoti labi zinājām jau gadiem. Piemēram, Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne intervijā irliepāja.lv portālā beidzot komentē (sic): “Jāsaprot, ka kultūra pēkšņi nenokrīt no gaisa, ja ir koncertzāle, lidosta vai jauns tramvajs. Kultūra, lūk, ir šajā lielajā tīklā, sadarbībā, uzticībā, un arī atzīšanā, ka lielākais sāncensis it visā esi tu pats. Kā var tik klaji teikt, ka esi “neoficiālā Latvijas kultūras galvaspilsēta”, ja cilvēki tā pa īstam par tevi nejūtas nekur?”
Turpretī EKG pieteikuma veidošanas projekta vadītāja Inta Šoriņa rakstā Liepājniekiem.lv saka, ka “jāpaskatās uz sevi paškritiski, jo tas, kas mums liekas svarīgi, Eiropai varbūt ir mazsvarīgs, un otrādi”. Arī EKG pieteikuma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča turpat uzsver kritiska skatījuma nepieciešamību un izaicinājumu meklēšanu. Darbā pie EKG pieteikuma daudz tiek runāts arī par nepietiekamo iedzīvotāju līdzdarbošanos, tas esot jāveicina, vēl gada sākumā pilsēta izziņoja iespēju iesaistīties NVO pieteikuma veidošanā.
Tāpēc aizdomīgi liekas, ka daudz vairāk tiek runāts par pasākumiem un notikumiem kā risinājumu, kamēr atceramies, ka veiksmes faktors darbā ar kopienu ir fokusēšanās uz procesiem, prasmju apguvi u.c.
Tāpat EKG vajadzībām “Latvijas Faktu” veiktajā aptaujā ziemā apgūts vien 401 respondents – vai tiešām tas ir pietiekami, lai izprastu viedokli pilsētā ar ~68 000 iedzīvotājiem, neskaitot novadus?
Kā viens no pirmajiem teikumiem Liepājas lēmumam piedalīties joprojām ir: “Mūs raksturo tas, ka pilsēta nebaidās no izaicinājumiem un neprātībām – nebaidās būt tendenču noteicēja, darīt un piepildīt to, par ko citi vēl tikai sapņo…” Gribētu piekrist, bet mani joprojām nepamet sajūta, ka cīņa ar pašu lepnību joprojām ir lielākais izaicinājums Liepājai (nevis trūkstoša bibliotēka vai jauni radošie kvartāli). Vajag būt uzmanīgiem šajā lepnībā un pa reizei atzīt, ka pie likstām vainīgs esi tu pats; tas būtu liels solis pretī EKG veiksmei Liepājā.
