2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Kandidātiem līdz 2021. gada 4. jūnijam jāiesniedz 1. kārtas pieteikums. Kuras pilsētas tiks izvirzītas 2. kārtai, uzzināsim vasarā, bet EKG titula ieguvēju paredzēts apstiprināt 2022. gadā.
Par savu kandidatūru paziņojušas 9 pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Valmiera.
Tāpat jau kopš konkursa sākuma daudzi mani draugi (bieži radošo jomu profesionāļu vidū) publiski kronē Cēsis kā titula ieguvēju. Pilsētā esot sasniegta tā saucamā “kritiskā masa” jeb vadzis nekā nedarīšanai ir lūzis, tāpat Cēsis cenšas sadarboties ar citām EKG, piemēram, Tartu (2024. gadā) vai iedvesmoties no Portugāles kandidātiem šim pašam 2027. gadam. Joprojām patīk, kā Atis Egliņš-Eglītis pilsētas virtuālajā "Iedzīvotāju kultūrdienā" teicis, ka
Cēsis vienkārši nevar atļauties nekandidēt.
Šādu nostāju var tikai vēlēt citām pilsētām.
Taču 2021. gada pavasarī pilsētas publiskās aktivitātes samazinājās. Iespējams, tas bija laiks, lai skrupulozāk pieietu tā brīža “Zvaigžņu ceļa” konceptam vai ieraktos papīros, varbūt arī strauji pieauga konkurentu aktivitāte, kas lika pārdomāt savu pieteikumu. Piekritīsiet, ka
Cēsis ir pilsēta, kas atrodas neapskaužamā situācijā un manis pieminēto iemeslu dēļ šobrīd sadzīvo ar lielāko atbildības spiedienu no visām kandidātēm – nepievilt vietējo un radošo cerības.
Neapskaužu.
Tāpēc ir tikai normāli, ka publiskajā telpā joprojām pietrūkst drošas ticības, vai spožie, gadu gaitā savāktie Cēsu prāti piedāvā pietiekami daudz, ne vien ceļot pilsētas dzīves kvalitāti, bet kritiski un vaļsirdīgi noraugoties uz tās zemajiem punktiem. Līdzīgi kā citās pilsētās, arī Cēsīs gada sākumā bija jūtama taustīšanās, vai labāk startēt ar "ideju talkām" un aicināt iedzīvotājus pieteikt savus plānus, vai uzsākt strādāt ar profesionāļu grupām. Cēsīm ilgi nebija skaidrs arī reģiona konteksts, līdz aprīļa beigās par Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas pašvaldību sadarbības manifesta parakstīšanu beidzot ziņoja medijos.
Viss palika skaidrāks maija vidū, kad Cēsis izziņoja savu fināla konceptu – “XXII gadsimts”, fokusējoties “uz jautājumu uzdošanu ne tikai nākamajiem pieciem, bet 70 gadiem.” Jāsaka godīgi, esmu patīkami pārsteigts.
Koncepts ir lakonisks, skaidrs, bez nekāda patosa, atbildīgs un tālredzīgs –
tiešām varam tikai nojaust, cik ļoti globālās pārmaiņas ietekmēs urbāno vidi un dzīves mūsu bērniem un mazbērniem, bet pie tā vajadzētu strādāt ne tikai EKG kandidātiem, bet katram no mums.
Manuprāt, Cēsis “XXII gadsimtā” ir gan ļoti elastīgs un oriģināls, gan arī pat nedaudz asprātīgs koncepts, ar kuru iepazīstoties, mani pārņem balta skaudība – būtu gribējis, lai man pašam tas ienāktu prātā. Tomēr ieteiktu piestrādāt pie “copy” tekstu spēka un sulīguma 5 pieteikuma pīlāru aprakstos, daži teikumi tajos liekas samudžināti, pārāk aptuveni un nepietiekami nozīmīgi tik vērienīgam uzstādījumam.
Tiesa, nedaudz pietrūkst viegluma, rotaļīguma un sajūtas, ka koncepts strādās ar eksperimentiem vai prototipēšanu, lai meklētu atbildes.
Pavasarī Cēsis bija arī pirmā, kas izziņoja savu EKG mājaslapu, kurā spilgti izpaudās jau 2020. gada beigās izziņotā, konkrētā un funkcionālā, taču personiski man ne līdz galam tuvā vizuālā identitāte. Mājaslapa vienmēr izklausās nopietni, protams, zaudējuma gadījumā tā potenciāli varētu būt vēl viena mirusi saite. Bet Cēsīm nav ko zaudēt!
