Eduards Liniņš: Politinformācija ar groteskas elementiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Pagājušonedēļ manu trīspadsmitgadīgo dēlu piemeklēja gripas vīruss, un tas diezgan būtiski ietekmēja televīzijas repertuāra izvēli – „Simpsoni”, „Dienvidparks”, „Klīvlendšovs”… Un visai organiski šajā programmā iekļāvās arī trešdienas vakara „Bez cenzūras” (TV5), kurā Mamikina k-ga viesis bija Krievijas NVS valstu institūta Baltijas nodaļas vadītājs Mihails Aleksandrovs. 

Jā, tieši tā – Baltijas nodaļa NVS valstu institūtā. Raidījuma vadītāja jautāts par šo amata nosaukumā ietverto ģeopolitisko lapsus, viesis omulīgi atbildēja, ka tā pati postpadomju telpa vien jau esot; kas par to, ka tagad jūs tur kaut kādā NATO un ES – mūžīgu savienību neesot, arī šīm dienas jau esot skaitītas, sak, kur jūs, „pribalti”… liksieties.

Un šī nebūt nepalika pēdējā spilgtā atziņa par mūsu tautu vēsturiskajiem sakariem, ar kuru auditorija tika aplaimota (kādas ¾ „Bez cenzūras” auditorijas, cik varu spriest, – vārda tiešā nozīmē). Bija jau ierastie pekstiņi par Baltijā senatnē (m.ē. 4. – 6. gs.) mitušajām slāvu ciltīm un kārtējo reizi atražotā klišeja par Krievijas īpašajiem nopelniem Baltijas uzplaukumā, sākot jau ar 1721. gadu. Smaidu raisoši izteikumi par Kremļa „precīzi mērķētajām” (точечные) sankcijām pret Krievijai naidīgiem baltiešu politiķiem – Krievijas spēju uz „precīzi mērķētām” sankcijām pasaule nupat varēja novērtēt t.s. „Magņitska likuma” sakarā (atbilde amerikāņu patiešām konkrēti vērstajām sankcijām ir aizliegums ASV pilsoņu ģimenēm adoptēt Krievijas bāreņus – faktiski jau aizliegums šiem bāreņiem tikt adoptētiem sociāli daudz labvēlīgākā vidē). Un – kā nu bez tā! – Padomju Savienība kā Baltijas atbrīvotāja no fašisma, kas pilnīgi atbrīvo PSRS no atbildības par aneksiju 1940. gadā.

Lai gan latviešiem šai politinformācijā ar groteskas elementiem vēl paveicās, katrā ziņā salīdzinājumā ar Latvijas ebrejiem, kuriem Aleksandrova k-gs piedāvā būt pateicīgiem arī par 1941. gada 14. jūnija deportācijām. Jo, raugi, Staļina arestantu vāģos aiz Urāliem nogādātie ebreji attiecīgi tikuši paglābti no noslepkavošanas holokaustā. Šis pēdējais atzinums manā uztverē ir neostaļinisma tīrradnis visā savā derdzīgumā – vēlme joprojām profitēt no totalitārā režīma politikas sekām. Ignorējot staļiniskās PSRS līdzdalību 2. pasaules kara izraisīšanā, oficiozā Maskava – šoreiz Aleksandrova k-ga personā – pieprasa no abu totalitāro režīmu agresijas upuriem pateicību par savu relatīvi mazākā ļaunuma lomu.

Tomēr, jāteic, groteskas stilistika „Bez cenzūras” sarunā tomēr nesasniedza to līmeni, kāds, spriežot no atstāsta tīmeklī, bija vērojams sarunā raidstacijā „Baltkom”, kurā bez Aleksandrova k-ga piedalījies arī Latvijas krievu kultūras centra Maskavā vadītājs Andrejs Neronskis. Tad, lūk, Neronska k-gs šai sarunā paziņojis, ka Krievijas vīzu ar atvieglotiem nosacījumiem varētu iegūt personas, kuru pasēs „iespiests zīmogs par balsojumu par krievu valodu referendumā”. Varētu kungam atgādināt, ka pat 1940. gada „Saeimas” vēlēšanās spiedogu pasē lika par piedalīšanos, nevis par balsojumu „par”, un ka, atšķirībā no pieminētā notikuma, valodas referendumā rezultāts nebija 97,6% „par”. Kaut kā sanācis kungiem piesolīt vīzas arī tiem, kuriem pirmāk solītas „precīzi mērķētās sankcijas”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti