Edgars Kupčs: Rīgas budžets – aug straujāk par plāniem, taču ieņēmumi netiek līdzi izdevumiem

Šopēcpusdien Rīgas dome ar koalīcijas vairākuma balsīm pieņems nākamā gada budžetu. Pašvaldība iecerējusi 865 miljonu eiro ieņēmumus, kas ir par gandrīz 60 miljoniem eiro vairāk nekā šā gada budžeta plānos. Būtiski augs arī izdevumu sadaļa, tēriņiem paredzot 894 miljonus eiro jeb vidēji ap 1240 eiro uz katru Rīgas iedzīvotāju gadā. Tādējādi atšķirībā no šā gada budžeta, kas vismaz gada sākumā bija plānots bez deficīta, nākamgad Rīga plāno vēl vairāk iedzīvoties parādos. 

Nu jau vairākus pēdējos gadus budžeta gatavošanas laiks ir tas, kad it kā sociāldemokrātiski noskaņotajai Rīgai, kam patīk iedzīvotāju grūtsirdībā vainot valdību un citus melnos spēkus, nākas atzīt, ka rīdziniekiem klājas arvien labāk.

Pat nākamā gada budžeta paskaidrojuma rakstā izceltiem burtiem uzsvērts, ka pēdējos gados pilsētas iedzīvotāju materiālā nodrošinātība un dzīves apstākļi uzlabojušies. Bezdarbs gan šogad samazinājies tikai par 0,1 procentpunktu, un Rīgā ir vairāk nekā 15,4 tūkstoši bezdarbnieku. Tomēr bezdarba rādītājs ar nepilniem pieciem procentiem ir gandrīz divas reizes zemāks nekā vidēji valstī. Budžeta dokuments rāda, ka Rīgā būtiski aug darba samaksa – gada laikā algas palielinājušās par pieciem sešiem procentiem. 

Varētu jau teikt, ka tā ir tikai statistika un ka papīrs tādus skaitļus pacieš itin labi, tomēr šie skaitļi pavisam noteikti ietekmē Rīgas budžeta ieņēmumus. Kā jau visās pašvaldībās maka lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nākamajā gadā Rīga šajā nodoklī plāno iekasēt 545 miljonus eiro, kas ir par 40 miljoniem vairāk nekā šajā gadā. Tātad cilvēkiem dzīve tiešām iet uz augšu. 

Pagājušā gada līmenī jeb 107 miljonu eiro apmērā paredzēti nodokļi par nekustamo īpašumu, tāpat Rīga nav paredzējusi, ka pilsētnieki vairāk ļausies spēļu ellēm, jo azartspēļu nodokli plānots iekasēt tikpat, cik pērn, - nepilnus četrus miljonus eiro. Savukārt valsts budžeta dotācijas un Eiropas Savienības finansējums gan būs lielāks. 

Jaunākie budžeta skaitļi tiešām rāda gandrīz 29 miljonu eiro deficītu. Iespējams, Rīga šoreiz iecerējusi iet mazliet atklātāku finanšu plānošanas ceļu.

Pirms gada, kad tika pieņemts šā gada budžets, to plānoja gandrīz bezdeficīta – lai segtu tēriņus, Rīgai nebūtu jāaizņemas. Taču jau marta sākumā budžeta paka tika atvērta, izdevumu sadaļā iekļaujot papildu 35 miljonu eiro tēriņus. 

Tādas budžeta grozīšanas ļauj secināt, ka īsti paļauties nevar arī uz Rīgas domes trīs gadu budžeta ietvaru. Vēl pērn apstiprinātajā dokumentā redzams, ka nākamo gadu Rīga plāno sagaidīt ar 23,5 miljonu eiro pārpalikumu. 2018. gadā jau bija plānots 34 miljonu eiro pārpalikums. Taču šogad apstiprināmais trīs gadu budžets rāda, ka nākamgad būs jau pieminētais 29 miljonu eiro deficīts, bet vēl pēc gada optimisms sarucis par 30 miljoniem eiro un tiek prognozēts četrarpus miljonu eiro pārpalikums.

Iemesli tam ir pavisam vienkārši – par spīti straujajam ieņēmumu kāpuma tempam Rīga arvien tērē vairāk, nekā spēj nopelnīt. Nākamā gada sākumā Rīgas saistības būs virs 242 miljoniem eiro, kas ir trešā, ceturtā daļa no viena gada budžeta un par 23 miljoniem eiro lielākas nekā pirms gada. 

Par prioritātēm Rīga dēvē virkni nozaru, bet skaitļu izteiksmē tā viennozīmīgi ir izglītība, kam tērēs 330 miljonus eiro jeb vairāk par trešo daļu visa budžeta. 

Otra lielākā izdevumu sadaļa ir vispārējiem valdības dienestiem – gandrīz 165 miljoni eiro. Liela daļa jeb 92 miljoni eiro tiks pārskaitīts finanšu izlīdzināšanas fondā citu pašvaldību uzturēšanai. 

Gandrīz 90 miljonus eiro jeb desmito tiesu budžeta Rīga tradicionāli veltīs «Rīgas satiksmei», kas bez maksas pārvadā pensionārus, skolēnus, pedagogus, studentus un virkni citu kategoriju iedzīvotājus. Savukārt 36 miljoni nepieciešami, lai Rīga arī turpmāk izmaksātu pabalstus. 

54 miljoni eiro «aizies» pirms kāda laika uzceltā Dienvidu tilta parāda atmaksai. 

Pilsētas ielās tiks ieguldīti 13 miljoni eiro. Rīga turpinās sakārtot Brīvības ielu [posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam], atjaunos Valdemāra ielas posmu tur, kur tā ir jau Duntes iela. Segumu atjaunos arī daļā Elizabetes ielas, Stabu ielas posmā, daļēji Dzirnavu, Merķeļa un Lenču ielā. 

Runājot par lielākajiem objektiem, jāpiemin, ka Rīga iecerējusi renovēt virkni skolu. Par septiņarpus miljoniem eiro rekonstruēs Mežaparka Lielo estrādi, par pusotru miljonu eiro Rīgas zooloģiskajā dārzā izbūvēs kompleksu «Āfrikas savanna» apdraudētajām sugām, bet par 400 tūkstošiem eiro tiek solīts atjaunot Nacionālā teātra fasādi. 

Piebildīšu, ka savukārt opozīcijas partiju priekšlikumi par salīdzinošiem nieka nepilniem četriem miljoniem eiro pagaidām pozīcijā komitejās noraidīti. Tur bija plāni par jaunām bērnudārza grupiņām, apdrošināšanas polisēm skolu tehniskajiem darbiniekiem, ne tik dārgiem skolu remontiem, līdzfinansējums skolēnu vasaras nometnēm un citi projekti. Opozīcija pēdējos gados mācījusies no abām varas partijām izpatikt vēlētājiem, prasot naudu tūlītējām ikdienas vajadzībām, nevis attīstības projektiem, piemēram, biznesa inkubatoriem vai uzņēmējdarbības attīstības zonām, kuru ieguvumus varētu vērtēt pēc vairākiem gadiem.

Kopumā nākamā gada budžets līdzīgi kā līdzšinējos gados būs «apēšanas» budžets, kurā lielākā daļa naudas tiks tērēta šā brīža vajadzību apmierināšanai, bet lielākiem ilgtermiņa projektiem Rīga aizņemsies.

Lielākais budžeta kāpums – ap 30 miljoniem eiro – paredzēts algu pieaugumam, ko pašvaldība nākamajā gadā atļāvusi piecu sešu procentu apmērā.

Pāris miljonu eiro vairāk būs arī sociālajam budžetam, bet tas, visdrīzāk, uz jaunu sociālo māju izveides rēķina. Tāpat par trim miljoniem eiro palielināti izdevumi dažādām dotācijām, kā arī par Eiropas Savienības fondiem īstenojamo projektu līdzfinansēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti