Pirms vēlēšanām prognozēt to rezultātus bija samērā grūti, jo socioloģiskās aptaujas ārpus Rīgas veiktas netika, un reizē arī diezgan viegli, jo nevienā pašvaldībā nebija manāma vietējo kopienu šūmēšanās pret esošo vietvaru. Bez gaišreģa spējām un aptaujām vēlēšanu rezultātus pirms balsošanas varēja noteikt Ventspilī, kam patīk noziegumos apsūdzēts un no pienākumiem atstādināts mērs, kas ik pa četriem gadiem kā izkārtne jeb premjera amata kandidāts figurē arī parlamenta vēlēšanās.
Tāpat pārsteigumi nebija sagaidāmi Rundāles novadā, kur sabiedrības demokrātiskā iespēja izvēlēties priekšstāvjus liekama pēdiņās, jo piedāvāts tika tieši viens saraksts ar ilggadējo vietvaldi priekšgalā.
Rundāles gadījums ir arī spilgts piemērs tam, kā sabiedrība iemieg vai tiek iemidzināta reizēs, kad tai ir iespēja un pat pienākums izrādīt pilsonisko aktivitāti. Tur līdz vēlēšanu urnām aizstaigāja tikai 33 procenti jeb trešā daļa balsstiesīgo. Nākamo četru gadu dzīvi novadā noteica absolūts mazākums – vien 881 iedzīvotājs.
Taču jāteic, ka
vēlētāju mazākums nākotni izšķīris arī vairākumā citu pašvaldību. Izņēmums ir Rīga, kur nobalsoja 58 procenti.
Savukārt reģionos vēlētāju aktivitāte nav sasniegusi pat pusi no visiem, kam tāda iespēja bija. Bezcerība kaut ko mainīt, izpletušies vietvaru oficiālie izdevumi ar vienīgo patiesību un propagandu, vāji reģionu mediji un spēcīgu alternatīvu trūkums vēlētājus iemidzina arvien vairāk. Viskūtrākie tradicionāli bijuši Zemgales ļaudis, kas gan sasparojušies mazliet vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Zemgale ir arī tā, kur vēlētājs bijis viskonservatīvākais, urnā liekot biļetenus ar tiem uzvārdiem, kas bijuši līdzšinējos deputātu sarakstos. Šajā reģionā, arī lielā daļā Kurzemes un Vidzemes, uzvaras gājienu turpinājusi Zaļo un Zemnieku savienība vai tās sastāvā ietilpstošās partijas, kuru pārstāvji arī tikuši pie rātsnamu atslēgām. Tādējādi redzam, ka «zaļzemniekiem» nu ir ne tikai Rīgas pils un valdības stūre, bet arī palielināta ietekme pašvaldībās. Šaubīgi iepirkumi, mēru pārkāpumi un korupcijas skandāli «zaļo» vēlētājiem acīmredzot šķiet pieņemami.
Savukārt zaudētājos palikusi cita valdības koalīcijas partija - «Vienotība» -, kas vadīs vien pāris Pierīgas novadu domes un dažas pašvaldības Sēlijā. Izkaisītas pa Latviju, bet arī tikai dažas domes tikušas Nacionālajai apvienībai.
Tikmēr par otru uzvarētāju līdz ar Zaļo un Zemnieku savienību var uzskatīt «Saskaņu», kas, lai gan sarkanu bez Rīgas pagaidām iezīmējusi tikai Viļānu novadu, tomēr pie lemšanas tiks arī lielajās pilsētās. Tūlīt pēc Jāņiem «Saskaņa» varu plāno pārņemt Daugavpilī, kur iedzīvotājiem sola lētas zāles un sabiedrisko transportu par brīvu. Gandrīz varas garšu izbaudīt «Saskaņa» dabūja arī Liepājā, kur «zelta kārts» turētāja Reģionu apvienība beigu beigās tomēr palika pie sadraudzības ar pašreizējā mēra Ulda Seska partiju.
«Saskaņa» ar Rīgas domes uzņēmuma satelītpārstāvi paklausīga solās būt «zaļzemnieku» vadītajā Jelgavas domē. Savukārt pavisam ciešā laulībā «Saskaņa» ar «zaļajiem» strādās Jūrmalā, kur šķērslis vairs nav ik palaikam piesauktās ideoloģiskās atšķirības valsts vadībā vai vēl pērnā rudens Gata Trukšņa gāšana un atdzimšana, pret ko «Saskaņa» asi iebilda un tāpēc no savām rindām patrieca domnieci.
Tomēr Jūrmala un vēl virkne pašvaldību tikušas arī pie «svaigām asinīm», kas, lai gan pārsvarā palikušas opozīcijā, tomēr pie varas tikušo darbus un nedarbus sola uzraudzīt čaklāk par priekšgājējiem.
Lai nu kā,
līdzšinējā amatu dalīšana liecina, ka partijas pie varas pašvaldībās raujas ne jau saimniecisku lietu kārtošanas vārdā, bet drīzāk ar vēlmi dalīt pašvaldību budžetus.
Te gan vērts ielāgot, ka vairumā lielo pilsētu un novadu naudas tērēšana un solīto labumu izpilde nebūtu iespējama bez Pierīgas un Ventspils dāsnuma, jo ar saviem ieņēmumiem vien vairākums pašvaldību galus savilkt nespēj.
