Par to bieži esam vēstījuši ziņu izlaidumos. Un, lai gan domē tiek ieviesta it kā stingra darba kārtība, uzlabojumu nav – deputāti spriež stundām ilgi. Kas tad īsti notiek Rīgas domē?
Īsajā versijā atbilde skanētu – Rīgu skārusi nebijusi politiskā dzīve vai uzdzīve.
Rīgas domes šis sasaukums ir ticis pie īpaša sastāva, turklāt pērn jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas no Saeimas vēlēšanām šķir tikai nedaudz vairāk par gadu. Tātad jārēķinās ar oktobra tuvumu un Saeimas vēlēšanām.
Rīgas domes opozīcija [četras partijas] šoreiz ir ļoti zinātkāra, ļoti urķējas domes darbā, analizējot līdzšinējo domes darbu un it īpaši budžeta izdevumus, kas nu jau gandrīz sasniedz vienu miljardu eiro. Tā grib zināt, cik daudz un kāpēc tiek iztērēts Rīgas vadības reklāmas kampaņām, kāpēc vairāk nekā simt miljonus eiro velta «Rīgas satiksmes» dotācijām un ar to ir par maz.
Skaidras atbildes opozīcija nesaņem, tāpēc trako. Turklāt trako visas partijas visai vienoti, ja no deputātu korpusa atskaita vienu melno avi, kas pārmeties uz pozīciju.
Taču politisku šovu deputāti cenšas sarīkot pat ikdienišķos jautājumos. Piemēram, sacelt traci jautājumā par finansējumu ielu apgaismojuma izbūvei. Pārmetumos izskan gan tas, ka Rīga gadā apgaismo divus kilometrus, bet vajadzības par 50 kilometriem, gan arī tas, ka uz Ziemassvētkiem rotājumi ir Krievijas karoga krāsā.
Ir arī sakarīgas tēmas, par kurām runā stundām ilgi. Piemēram, par vairākiem tūkstošiem Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāriem, kas Rīgas sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas, lai gan viņi ir jaunāki par Latvijas pensionēšanās vecumu. Opozīcijas deputāti ir sarēķinājuši, ka Rīgas nodokļu maksātāji par šo Krievijas gados jauno pensionāru privilēģiju gadā samaksā trīs miljonus eiro. Opozīcija uzskata, ka tas nav taisnīgi, tādēļ aicināja mainīt kārtību, ka tikai Latvijas un ES pensionāri var braukt bez maksas.
Turklāt jāņem vērā, ka daļa opozīcijas uz darbu rātsnamā ir pārcēlusies no Saeimas, tās ir spilgtas personības ar politiskās darbības pieredzi un prasmi krāšņi izteikties. Piemēram, Vilnis Ķirsis, Mārtiņš Bondars, Jānis Bordāns. Ir arī citas tikpat spilgtas personas, piemēram, bijušie KNAB vadības cilvēki Juta Strīķe un Juris Jurašs. Viņi visi izmanto iespēju izteikties, turklāt dara to efektīgi.
Lūk, fragmenti ar opozīcijas izteikumiem no pēdējo trīs dienu sēdēm.
Tādēļ domes sēdes ir ļoti garas. Jau pašas pirmās šajā sasaukumā ievilkās līdz vēlai naktij. Tāpēc Rīgas vadība izdomāja domes sēdes vairs nerīkot divas reizes mēnesī, bet nu jau vairs vienu reizi mēnesī. Tad ir vairāk par simt jautājumu. Pozīcija parasti ir diezgan klusa, jo pārsvarā kalpo kā balsojamās mašīnas. Taču arī pozīcijas deputāti dažkārt neiztur opozīcijas kritiku.
Vēl viens piemērs ar varas partiju jeb pozīcijas domniekiem no šīs nedēļas garajām sēdēm.
Tad nu var iedomāties, cik daudz sulīgu izteikumu ir bijis visās šajās dienās. Šad tad opozīcija runā un jautā par lietu, bet ļoti daudz ir arī izteikumu laika vilkšanai un pozīcijas kritizēšanai. Tādēļ var teikt, ka Rīgas domes darbs tiešām ir visai paralizēts.
Ko darīt?
Jānogaida Saeimas vēlēšanas, tad daļa Rīgas domnieku pārcelsies uz Jēkaba ielu, varbūt Rīgas domē kļūs mierīgāk.
Taču Rīgas mērs «saskaņietis» Nils Ušakovs, acīmredzot, arī jūtas kā iedzīts stūrī. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pozīcijas pārsvars domē ir kļuvis niecīgs un varas saglabāšana teju vai karājas mata galā.
Piemēram, decembrī budžeta pieņemšanas sēde ilga trīs dienas. Tādēļ februāra pēdējā dienā Ušakovs izdomāja opozīciju ierobežot ar līdz trim jautājumiem katram. Sēde par šo nodomu ilga līdz pieciem rītā, jo opozīcija izmantoja iespēju pēdējo reizi uzdot tik jautājumu, cik sirds kāro.
Tagad kārtība gan atkal grozīta līdz 20 minūtēm jautājumiem par katru skatāmo lēmumu. Taču tādi ierobežojumi, kā redzam, Rīgas domē nestrādā. Deputāti izmanto iespējas prasīt pārtraukumus, gari izsakās debašu sadaļās, izmanto iespējas pēc balsojumiem paust motivāciju, kāpēc viņi tā balsojuši.
Ko darījis pašvaldību lietu ministrs?
Ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) jau pēc būtības ir viens no lēnīgākajiem ministriem valdībā. Viņš arī Rīgas jautājumā bijis visai kūtrs. Mēnesi pēc ierobežojošo normu pieņemšanas viņš gan tās atcēla. Taču jēgas tam nav, jo Ušakova pozīcija jau pieņēmusi jaunus ierobežojumus. Gerhardam nav viegli iebilst Rīgai, jo citās Latvijas pašvaldībās viņa ministrija jau ilgus gadus ir pieļāvusi, ka domēs ir iesakņojušies noteikti politiskie spēki, kas opozīciju nelaiž pie vārda. Tostarp arī Nacionālā apvienība šur tur ir sasējusi rokas [vai balsis] politiskajiem pretiniekiem.
Tādēļ sagaidāms, ka Rīgas domē līdz Saeimas vēlēšanām vēl būs daudz un ilgi jautrības brīži.
Nedomāju, ka «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» pozīcija īpaši mainīsies. Maz ticams arī, ka ministrs Gerhards atlaidīs šo domi, tam sekas būtu arī attiecību skandāls parlamentā. Turklāt atcerēsimies arī Nacionālās apvienības īpašās attiecības ar «Saskaņu» - Rīgas domes deputāte Baiba Broka, kas ļoti daudzu un atšķirīgu amatu ziņā saucama par cilvēku ar superspējām, ir arī Rīgas ostas valdes locekle un Ušakova ģimenes draudzene, bet ministra Gerharda sieva Rīgas ostā ir vadošā sabiedrisko attiecību amatā.
