Vai zinājāt, ka laimes izjūta atkarīga no jūsu sejas izteiksmes? To pierādījis kāds amerikāņu zinātnieku eksperiments, kurā ļaudīm bija jātur mutē zīmulis divos dažādos veidos. Pirmais izskatījās tā, it kā mums mutē būtu kokteiļa salmiņš, tā sacīt, lūpas trubiņā. Otrajā variantā zīmulis bija jāiekož atieztos zobos, kā rezultātā seja savilkās kaut vai mākslota, bet tomēr – smaida izteiksmē. Izrādās, parādītās karikatūras smieklīgākas likās tiem, ar zīmuli „smaidīgos” zobos! Uz šīs pieredzes balstās vesela smaida terapija ar izstrādātiem vingrinājumiem, kā pieradināt sevi smaidīt. Tātad zinātniski pierādīts, ka būtībā pati grimase jau liek mums justies smaidīgākiem, līdz ar to laimīgākiem, un laime taču, domājams, ir dzīves mērķis daudziem no mums.
Austera kungs arī iztirzāja jautājumu – kas kuram no mums ir laime, turklāt paskaidrojot, ka tuvākā termiņā laimes izpratne ir daudz skaidrāka nekā tā laime, kas varētu iestāties pēc gadiem desmit, divdesmit. Secinājums bija arī šāds, ka mēs lielākoties jūtamies laimīgi nevis tā, kā bijām plānojuši, bet negaidītā veidā. Un retrospekcijā mums pagātne izliekas laimīgāka, nekā tā patiesībā bijusi…
Ja šo teoriju attiecina uz Latvijas politisko varu, tad patiesi – finansu krīzes pirmā gada šausmas vairs nešķiet tik šausmīgas, kādas tās bija toreiz, un pašlaik, it kā balstoties uz zinātnieku pētījumiem par cilvēka laimes izjūtas struktūru, pie varas tiecas tie politiķi, kuri lielā mērā bija vainīgi pie neskaitāmu Latvijas pilsoņu ciešanām, stresa, morāliem un materiāliem zaudējumiem. Jo ne tikai pagātnes laime mums šķiet citādāka, nekā izjutām to tagadnes brīdī, bet arī nelaime, pakāpeniski laika distancē zaudējot savu bezcerīgo skaudrumu. Tāpēc jo uzmanīgiem jābūt vēlēšanu dienā, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa, kā iepriekšējās reizēs, pēc tam sūdzoties, ka deputāti nav tādi, kā bijām cerējuši.
Taču, tā kā cerētā laime noteikti būs citādāka, nekā gaidījām, tad, kaut vai izmantojot zīmuļa metodi, varam smaidīt arī balsu skaitīšanas dienā, lai saglabātu pozitīvas emocijas, pat ja mūsu izredzētajai partijai nav veicies pārāk labi.
Kas attiecas uz Austera kunga lekciju, tad tā notika kompānijas „Avon” jauno smaržu prezentācijā, un aromāta seja ir izcilā tenisiste Marija Šarapova, uzsvērdama, ka ikviena sieviete ikdienā vēlas justies kā veiksminiece. Sportistes laimes formula gan tālu pārsniedz labu smaržu līmeni – nepieciešams 99% smaga darba un 1% veiksmes, lai Šarapova justos pārliecināta par sevi. Un šādam uzskatam piekrita arī vakara muzikālais viesis, dzimtenē reti dzirdētais mūziķis Gunārs Kalniņš, kurš sniedza priekšnesumu ar savu gospeļkori, starp citu, nepārtraukti smaidot, un ne jau tikai Austera ieteikumu iespaidā. Viņi dziedāja Tīnas Tērneres dziesmu „Simply The Best”, tātad – „tu esi vislabākais!”, gluži kā reklāmas lozungu kādam politiķim, ja vien šī nebūtu īsta attiecību dziesma.
Skaidrs, ka katra sieviete vēlas lai viņas „īstais” būtu „vislabākais”, taču attiecībā uz politiķiem es ļoti vēlētos, lai viņi saprastu, ka ne tikai varas elite ir šie „vislabākie”, bet arī mēs, parastie ļautiņi.
Starp citu, darīt labu cilvēcei var arī bez iekļūšanas Saeimā, un tā rīkojas daudzi mūsu līdzcilvēki arī bez vēlmes piedalīties ikgadējā pasākumā „Latvijas lepnums”, bet gan misijas vārdā. Jau pieminētā kompānija „Avon” ļoti daudz uzmanības velta krūts vēža profilaksei, pasūtot pat dziesmiņu populārajai dziedātājai Polai Abdulai ar vēsti sievietēm iet pārbaudīt savas krūtis, arī cīnās pret vardarbību ģimenē, kas līdzīgi krūšu amputācijai ir lieta, ar ko sievietes atklāti parasti nelepojas. Lielākoties šādas nelaimes tiek noklusētas, par tām diez vai runās arī šī sasaukuma deputāti no savām tribīnēm, un, ja padomā, vai vēlētāju simpātiju atskaites punktam nebūtu jābūt tieši šo deputātu kandidātu labajiem darbiem PIRMS balotēšanās?!
Es labprāt ieraudzītu skaitļus, cik naudas labdarībai katru gadu atvēlējuši konkrētie tautas kalpi, un nestāstiet, ka pieticība tik ļoti rotā cilvēku, ka šādi labie darbi būtu jānoklusē.
Tikmēr Gunārs Kalniņš vairākus gadus piedalījies kā muzikālais vadītājs un aranžētājs pasākumā „Nāc līdzās”, kas domāts bērniem ar īpašām vajadzībām, lai arī viņi varētu īstenot savus talantus. Arī sava kora jubilejas koncertā viņš ieeju atvēl visiem – par simboliskiem ziedojumiem, un tas notiek trauksmainās vēlēšanu dienas vakarā, Anglikāņu baznīcā, kamēr politiskās partijas pie labumos lūstošiem galdiem berzēs rokas uzvara priekā vai noskalos zaudējuma rūgtumu, uzkožot sponsoru apmaksātos kārumus, lai pirmdien sāktu jaunu politiskā teātra cēlienu.
Prātā nāk 60. gadu populārā dziesmiņa, kuras autors bija komponists, skaņu režisors, pirmā izlaiduma profesionālais saksofonists Padomju Latvijā Igors Jakovļevs. Tajā ansamblis „Eolika”, starp citu, piedaloties vēlākajai Latvijas Radio fonotēkas vadītājai Gundegai Kļaviņai ar savu skanīgo soprānu, ar īsti dedzīgu pārliecību dziedāja – „pat ja ceļu nezināt jūs, smaidiet, un labi būs!”
Skat, izrādās jau pirms 50 gadiem smaida terapija nebija nekāds jaunums – un ko gan citu mums atliek darīt tuvākajās dienās?!
