Sadaļas Sadaļas

Daiga Mazvērsīte: Kādēļ man dziedāt dziesmu svešā valodā?

Rododendru ziedēšanas kulminācijā Botāniskā dārza kafejnīcā grupa "Carnival Youth" prezentēja savu EP albumu ar piecām dziesmām, kas ir jo intriģējošs notikums jau tāpēc vien, ka ansamblī muzicē Renāra Kaupera dvīņi - Emīls un Edgars.

Tēva izcilais talants, protams, ir labs iemesls, lai interesētos, vai dēli ir tikpat, mazāk vai vairāk spējīgi. Nu, vispirms jau Emīls noteikti ir gājis soli tālāk, jo spēj dziedāt solo un vienlaicīgi sist bungas, kur viņa spožākais priekštecis varētu būt Fils Kolinss. Nez ko par savu kolēģu izcelsmi domā pārējie ansambļa dalībnieki - Roberts Vanags un Aleksis Luriņš? Jādomā, ka šo avansā saņemto slavu viņi izmantos racionāli un prātīgi, virzoties uz augšu pa bezgalīgajām kāpnēm uz šovbiznesa Olimpu, un jau šovasar četrinieks piedalīsies Latvijas lielākajos festivālos.

Viņu šobrīd populārākā dziesmiņa "Never Have Enough" sākumā atgādina agrīno "The Cure", bet jau pēc dažām taktīm pāraug lipīgā grāvējā.

"Carnival Youth" jau saņēmuši uzslavas, ka angliski dzied bez akcenta, tomēr mana sirds sasilst jo sevišķi mirklī, kad dzirdu viņu dziesmu "Akmeņi" ar Imanta Ziedoņa dzeju. Tā, protams, tēva ietekme, kas ar fondu "Viegli" klausītājus iepriecinājis jau ar diviem kopā ar domubiedriem izdotiem albumiem un koncertiem, kam iedvesmu devušas mūsu Tautas dzejnieka vārsmas. Un, dziedot dzimtajā valodā, melodijas plūdums uzreiz kļūst emocijām bagātāks, balss intonācija izmainās, jo arī šiem puišiem angļu mēle tomēr pagaidām ir svešvaloda.

Sāku prātot, kurā mirklī latviešu mūziķiem dzima mīlestība pret angļu valodu? Viena no pirmajām prātā paliekošajām reizēm bija padomju jauno izpildītāju konkursā "Jūrmala" 1987.gadā, kur Olga Rajecka duetā ar Uģi Rozi dziedāja Imanta Kalniņa komponēto Šekspīra Sonetu, brīnišķīgu gandrīz astoņu minūšu garu kompozīciju, kura arī sava iespaidīgā garuma dēļ neskan radiostacijās.

80.gadu nogalē dažs labs latviešu ansamblis jau izmēģināja spēkus angliski, cerībā tādējādi tapt saprasti tālāk aiz robežām. Kā kliedziens festivālā "Roks par neatkarību"  1989.gadā izskanēja "Opus Pro" skandētās Zigmara Liepiņa dziesmas "Brīvību Baltijai" angliskā versija "Freedom For Baltic States", un divus gadus pirms tam Liepiņa "Love Time" ar lieliem panākumiem Rostokas popmūzikas festivālā "Cilvēks un jūra" nodziedāja Imants Vanzovičs.

Visai skaļi sevi šai jomā pieteica Ainara Mielava "Jauns mēness", izdodot albumu "Show In The Mirror" (1993) angļu valodā un pasludinot kursu uz Rietumu mūzikas tirgus iekarošanu. Angļu valoda likās kā atslēga, kas atslēgs ne tikai Angliju, bet visu pasauli, mūsējie "iestaigāja taciņu" uz Dānijas klubiem, ciemojās Vācijā. Savukārt "Pērkona" solisti grupas 90.gadu biežajās viesizrādēs Francijā dziedāja tikai latviski. Arī ansambļu "Skyforger" un "Dzelzs vilks" ārzemju koncertpieredze liecina, ka valodas nesaprašana nav šķērslis publikas sajūsmai par priekšnesumu.

Tomēr, šķiet, Latvijā joprojām zeļ priekšstats, ka angļu valoda ir drošākais veids, kā tikt uz priekšu mūzikas biznesā, kaut gan par pretējo liecina, piemēram, islandiešu "Sigur Ros" panākumus. 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā trešajā vietā iekļuva beļģu grupa "Sanomi", kas dziedāja izdomātā valodā, un varētu nosaukt daudz šādu mūziķu.

Nez kāpēc nav gadījies dzirdēt, ka mūsu mūziķi pūlētos sacerēt dziesmas vāciski, vien laikam "Labvēlīgajam tipam" bija kāds mēģinājums Maksa Rābes iespaidā… Krieviski gan dziedājuši lieli un mazi un turpina to darīt arī tagad, jo - kas maksā, tas pasūta mūziku un reizēm arī tās valodu.

Jautājums ir - vai valoda ir tik būtisks faktors, ka tieši tā mūziku padara tuvu un saprotamu, līdz ar to populāru? Ja tā, kā tad ar operu, kur izrādes tradicionāli tiek iestudētas oriģinālvalodās - itāļu, bet arī franču, vācu, krievu, pat čehu un tā tālāk.

Šonedēļ pirmizrādi mūsu Nacionālajā operā piedzīvo Džuzepes Verdi "Trubadūrs" Andreja Žagara režijā, ar diriģentu Aleksandru Viļumani pie pults. Man bija izdevība noskatīties pirmo ģenerālmēģinājumu, uz kuru titri vēl nebija sagatavoti. Un izjust, cik patīkama bojusi šī titrēšana, kad, klausoties garajās, itāliski skanošajās ārijās, vari lasīt līdzi tulkojumu un pilnīgi skaidri saprast, ko apdzied varoņi. Bet šoreiz nekā - tomēr Verdi mūzika ir tik daiļrunīga, lielisko solistu dziedājums tik izteiksmīgs, ka, klausoties itāliskos treļļus, ar programmiņas tekstu piedevām, gandrīz viss bija skaidrs.

Kā ļoti būtisku reveransu latviešu valodas nozīmes priekšā uztvēru britu dižgara Pītera Geibriela pieprasītos titrus viņa uzrunai angļu valodā. Un viņa teiktā esenci ikviens viņa koncerta apmeklētājs varēja izlasīt šīs valsts valodā. Ko jūs teiktu, ja katrā rokkoncertā stūrī karātos tablo ar slīdrindām, dziesmu teksta parindeni - vai tas kādam būtu traucēklis, vai varbūt noderīgs uztveres papildelements?

Televīzijā ir vairākas tulkojuma iespējas - filmas oriģinālvalodā var titrēt vai dublēt, pārrunājot latviešu tekstu pa virsu. Bet var arī "smalki", kā to dara Krievijas kinonomā, kur izcili aktieri lomās dublē lielāko daļu kinonomā nonākušo filmu. Cerams, mani laikabiedri atceras, ka padomju gados "titrēja" arī radio skanošās dziesmas, kā šodien prātā laikam svētdienās plkst. 9.15 skanošā humora programma "C добрым утром" ("Labrīt"), kurā populārs grāvējs bija Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga skandētā dziesmiņa par lietussargu. Un diktors pa virsu mūzikai instrumentālās improvizācijas brīdī lasīja krievisko dzejas atstāstu, lai klausītājs saprot tēmu.

Paraugu padomju rūpīgumam var apskatīt arī šeit:

Tā ir Laimas Vaikules debija Maskavas centrālajā televīzijā 1985.gadā ar dziesmu par jautrajām mušmirēm un ļoti žēl, ka Latvijas Radio nav šīs dziesmas ieraksta, kas ir tā laika padomju estrādes mākslas esence.

Arī Arvīds Mūrnieks savās radiopārraidēs "Būsim pazīstami" neaizmirsa īsumā ieskicēt, par ko tad vēstīs angliski skanošās dziesmas, cienot arī svešvalodu nepārzinošos klausītājus. Tiesa, viņam izdevās arī tāds kuriozs kā "Apbruņotie brāļi" ("Brothers In Arms"), bet mēs visi tolaik bijām iesācēji angļu mēlē, kas dzelzs priekškara dēļ bija spāņu vai portugāļu valodas vērtībā. Uz Vācijas Demokrātisko Republiku vēl varēja kaut kā nokļūt…

Tagad, kad robežas vaļā un, cerot uz veiksmi, varētu dziedāt ķīniski un franciski, liela daļa latviešu mūziķu joprojām uzskata, ka tieši vairākumam saprotama valoda ir veiksmes ķīla. Re, "The Sound Poets" tikko izdevuši sava debijas diska "Tavs stāsts" dublāžu angļu valodā "Reaching for the light". Mani vienmēr mulsinājis, ko radiodīdžejam pašu mājās iesākt ar tautiešu angliskajām dziesmām, turklāt akcents lielākoties ir tikpat izteikts kā tiem pāris citvalodīgajiem entuziastiem, kas mēģinājuši dziedāt latviski. Varbūt "uztitrēt" pa virsu, lai saprot visi?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt