Dace Krejere: Riņķa dancis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Strādājot Latvijas Radio Ziņu dienestā, esmu nīkusi ne vienā vien politiķu veidotā darba grupā par medijiem. Pēdējā vēl pavisam svaigā atmiņā – jaunā sabiedriskā medija koncepcijas rakstīšana. Darba grupas bijušas dažādas, tomēr visām bija kas kopīgs – vienprātības trūkums, kā regulēt neregulējamo vārda brīvību, autore raksta portālā mansmedijs.lv.

Nu ir tapusi vēl viena – tieslietu ministrs izveidojis darba grupu par mediju tiesisko regulējumu. Iemesls – attīstoties tehnoloģijām, mainījušies ir mediji un līdz ar to arī žurnālistu darbs. Likums, kas regulē medijus, tapis 90. gadu sākumā – kad nebija ne laptops, ne internets, ne aifons. Man grūti tagad pat iedomāties, kā toreiz radio ziņu žurnālisti gatavoja ziņas – ieraksti bija uz lentām, tekstus drukāja ar rakstāmmašīnu, bet kur viņi dabūja ziņas? Ziņu aģentūras, kādas pazīstam šodien, toreiz jau nebija.

Tieslietu ministrs atzinis, ka mūsdienīga valsts bez medijiem nevar pastāvēt un, pirms saprast, ko darīt ar veco likumu, jādod iespēja žurnālistiem sasāpējušos jautājumus izrunāt ar valsti. Lai arī „atbildīgā” darba grupa, kur šīm sarunām notikt, ir izveidota, ministrs vēl nespēj atbildēt, kāds būs visu šo sarunu rezultāts – tiks lāpīts vecais likums vai tomēr rakstīsim jaunu.

Kopā ar "Mans Medijs" žurnālistikas studentiem man bija iespēja doties uz Tieslietu ministriju, lai nedaudz vairāk izdibinātu jaunās darba grupas ieceres par to, kas būtu maināms mediju lauciņā. Intervija bija sarunāta ar tieslietu ministru, bet, tā kā valdības sēde bija ievilkusies, nācās izjautāt ministra padomnieku Arvīdu Dravnieku. Studenti bija sagatavojuši divus desmitus ļoti konkrētu jautājumu – par likuma pārrakstīšanu, par interneta regulēšanu, mediju īpašniekiem, atbildību utt. Intervija ar Dravnieku ilga vairāk nekā stundu, tomēr konkrētas atbildes uz mūs interesējošiem jautājumiem tā arī nesaņēmām. Vienīgais, kas kļuva skaidrs – darba grupa, kuras izveidošanai bija vajadzīgs pusgads, pagaidām ar precizitāti savos plānos nesteidzas. Vispirms vajagot izrunāt problēmas un tad jau redzēs – tā jau intervijas beigās atzina tieslietu ministrs, kurš uz īsu brīdi pievienojās mūsu sarunai.

To, ka izrunāt problēmas vajag, ir ābeces patiesība. Tomēr vai patiešām pats lietderīgākais ir iztērēt nodokļu maksātāju naudu darba grupai (jo tās dalībnieki ir par valsts naudu algoti ierēdņi), kurā dažādu valsts iestāžu atbildīgās amatpersonas kavēs laiku, savā starpā apspriežot problēmas, ko žurnālisti jau līdz apnikumam izrunājuši neskaitāmās sanāksmēs, komisijās, semināros un konferencēs? Nu labi, varbūt ir pienācis laiks par medijiem parunāt arī ministrijām, Saeimai un augstskolām. Tātad parunās, iztērēs vēl mazliet nodokļu maksātāju naudas par norunātajām stundām, kafiju un aprakstītajiem papīriem. Un man aizdomas, ka vienīgais rezultāts šai darba grupai būs ziņu aģentūras ziņa, ko bez atsauces pārpublicēs kāds nezināma īpašnieka uzturēts interneta portāls, un komentāros daži anonīmie rakstītāji varēs atkal pateikt visu, ko domā par šo valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti