"Zapad-2017" mērogi esot visai iespaidīgi, un tie ļaujot uzrunāt Krievijas sabiedrību, tai lepni norādot uz nezūdošo militāro spēku, no kura visiem esot bail. Iespējams, arī dodot iespējas uzturēt ilūziju, ka Kremlis ir ceļā uz tādu ietekmi, kāda bijusi Padomju Savienībai.
Skaidrs, ka bez savas auditorijas “informēšanas” šis spēka demonstrējums pie Baltijas robežām domāts arī Rietumiem.
Iespējams, lai pateiktu visai skaidri, ka Kremlis neuztver nopietni Rietumus un ar savu muskuļu izrādīšanu vēlāk varētu mēģināt ietirgot noteiktus politiskus labumus.
Šāda rīcība nav uzskatāma par negaidītu, un spēcīgākais arguments, lai nepadotos krievu nekaunībai, ir reālā mūsu alianses sabiedroto klātbūtne. 16 NATO dalībvalstu karavīru izvietojums Baltijā un Polijā ir skaidrs vēstījums par alianses apņēmību un vienotību. Tas pilnībā apgāž ne reizi vien dzirdētos krievu propagandistu murgus, ka Baltijā “ielīduši” tikai amerikāņi un viņu mūžīgie izpalīgi briti. Patiesi, grūti iedomāties reakciju uz Kremļa nepārdomātu rīcību, kura izraisītu Baltijā esošo citu valstu karavīru nāvi.
Par slepenākajiem plāniem un rīcību iespējamajā x stundā latviešu ģenerāļi nerunā, taču NATO atbildi un gatavību uzskata par atbilstošu. Realitāte ir tāda, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietotie 4000 citu valstu karavīri ir jāuztver kā nopietns signāls. Taču vienlaikus jāzina, ka šīm vienībām nav uzbrukumam nepieciešamās tehnikas un potenciāla.
Latviešu ģenerāļi norāda, ka mūsu valsts iedzīvotājiem nenākas uztraukties. Jāzina, ka bruņotie spēki atrodas darba režīmā visas 365 gada dienas un rūpīgi novēro situāciju, gatavi novērst jebkādu apdraudējumu mūsu valstij. To diktējot arī praktiskais aspekts – ja tā nebūtu, aizsardzības vajadzībām izlietotie līdzekļi būtu zemē nosviesta nauda.
No vairākām personām Baltkrievijā apstiprināta informācija, ka šīs kara mācības izraisījušas nopietnas bažas.
Neesot garantiju, ka pēc "Zapad-2017" krievu kontingents tiks izvests. Tas varot palikt un okupēt Baltkrieviju.
Daudzi aptaujātie Latvijas bruņoto spēku pārstāvji norādīja, ka pats bīstamākais laiks esot aptuveni viens mēnesis uzreiz pēc mācību beigām. Šajā laikā armijas vienības atrodas visaugstākajā kaujas gatavības un sadarbības līmenī. Militārā loģika pasaka priekšā – šādam karaspēkam jādod kaujas uzdevums vai arī tam jāatgriežas mājās savās kazarmās.
Atceroties mūsu laika izaicinājumus, nākoties saprast, ka karš norisinoties nevis trijos, bet četros formātos – uz zemes, jūras, gaisā un mediju telpā. Tieši beidzamo cīņas zonu vajadzētu uzskatīt sevišķi nopietni, tostarp, lai saprastu, ka arī tajā strādājošie var kļūt par pretinieku sevišķi interesējošiem objektiem.
