Krievijas miljons vīru lielās armijas virspavēlniekam būtu vajadzējis dot pavēli par Ukrainas iekarošanu līdz šā gada maijam, jūnijam – tad ceļš vismaz līdz Kijevai, visdrīzāk, nebūtu pārāk smags. Tagad tas ir nokavēts – Krievijas algotņi, regulārās armijas vienības, specnaza izlases vienības, artilērijas apšaudes – ir norūdījušas Ukrainas aizstāvjus. Tieši kaujās, ciešot milzīgus upurus (kritušo ukraiņu karavīru skaits, ļoti ticams, ir pārsniedzis trīs tūkstošus cilvēku) ir piedzimusi un nu jau arī izveidojusies šīs valsts jaunā armija. Tagad liela daļa ukraiņu, kuri iepriekš dzīvoja ar pārliecību, ka armija ar Budapeštas memorandu nodrošinātajai valstij tikpat kā nav nepieciešama, atzinuši savu kļūdīšanos. Nākas piekrist bijušajam Ukrainas ārlietu ministram Vladimiram Ogrizko, ka šogad atklājies, ka nekāda starptautiskā drošības sistēma nemaz nepastāv, ka katrai valstij par savu drošību jārūpējas pašai, ja vien tā nav noteiktas drošības sistēmas sastāvā. Un tagad ukraiņi to vienoti dara. Sākot ar valsts prezidentu Petro Porošenko un beidzot ar ierindas pilsoņiem mazos ciematos tālu no Kijevas.
Jaunā armija – karavīri ar ieročiem, bruņu mašīnās, trīsdesmit četrdesmit gadus vecos saremontētos tankos sēdošie ir pārspējuši paši sevi. Vēl pavisam nesen daudzi no šiem cilvēkiem sēdējuši augstskolu solos, strādājuši raktuvēs, dažādās citās ražotnēs, taču tad dažos mēnešos apguvuši vēl vienu profesiju. Iemācījušies apieties ar ieročiem un karot. Taču bez sabiedrības atbalsta šie jaunie karavīri nebūtu noturējušies. Nebūtu izturējuši bez visas nācijas sagādātās pārtikas, karavīra ekipējuma, bet pats galvenais – bez vienprātīgā morālā atbalsta.
Tā ir Ukrainā līdz šim neredzēta vienotība, gatavība aizstāvēt savu taisnību, savas tiesības kā uz ukraiņu valodu, tā savu valsti un to, jādomā, nedz Putins, nedz viņa padomdevēji nav sapratuši. Viņiem nesaprast, kā tas var būt, ka ukraiņu mazpilsētas iedzīvotāji pensionāri no jau tā necilās pensijas daļu atlicina savai armijai. Viņi nezina arī to, ka liela daļa ukraiņu karavīru labi runā krievu valodā, turklāt daudzi to pārvalda pat labāk kā ukraiņu valodu. Un, protams, nesaprot, par ko krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi gatavi atdot savas dzīvības. Šie Ukrainas armijas karavīri no Luhanskas apgalvo, ka cīnoties ar bandītiskiem spēkiem, ar kuriem kopā ir Krievija. Viņi esot sapratuši, ka Krievija var atnest sev līdzi vienīgi krimināli noziedzīgu kartību, kur likumam nav vietas. Un pret to arī Ukrainas krievi karo.
Putins nezina, ka Sčastjes pilsētā 16 kilometrus no Luhanskas ukraiņu miliči sagūstījuši ārkārtīgi labi sagatavotu Krievijas drošības dienesta diversantu – brīdī, kad viņš vienās apakšbiksēs gājis uz tualeti. Nezina, ka bataljona „Aidar” vīri iznīcinājuši ap 30 elitārās specvienības „Girza” kaujinieku, nezina par patiesajiem krievu algotņu un Krievijas regulāro armijas vienību zaudējumiem Ukrainā.
Putins nezina, ka Čerņigovas apgabala vadītājs Mikola Zverevs, pēc tautības krievs pagājušajā ziemā daudz laika pavadījis Maidanā. Reiz viņu un citus maidaniešus „Berkuts” noguldījis sniegā uz sešām stundām. Tagad Zverevs ir lepns par to, ka apgabalā izdevies atjaunot militāro lidlauku, ka daudz darba paspējuši izdarīt vietējā tanku brigādē, ka aizvien vairāk nostiprinās robeža ar Krieviju. Tur izrakts prettanku grāvis, tiek veidoti aizsardzības nocietinājumi.
Ir nevajadzīgi minēt, ko zina, vai nezina Putins. Nelietderīga nodarbošanās, gluži tāpat kā centieni izprast viņa nākamos soļus. Tos vienkārši nav iespējams noteikt. Tā vietā liekama rīcība, kas palīdzētu ierobežot Krievijas noziedzīgā režīma tālāku virzīšanos. To, šķiet, sapratusi Ukrainas sabiedrības un politiskās elites atbildīgākā daļa, kas vairs nenodarbojas ar zīlēšanu. Kara rūpnīcas ražo munīciju un ieročus, drīzumā paredzēts īstenot ceturto mobilizāciju, bet drošības padomes jaunieceltais šefs Oleksandrs Turčinovs paziņojis, ka Ukrainai nākotnē armijas rezervē būs jāatrodas 100 tūkstošiem karavīru. Ukraiņu politikas eksperti pieļauj, ka nākamgad iespējams pat lielāks Krievijas militārais iebrukums un valstij pienākas būt gatavai.
