Atis Klimovičs: Smags kopsavilkums par misiju Afganistānā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

ASV nesen paveiktā izrēķināšanās ar Afganistānas radikālās islāma kustības “Taleban” vadītāju mullu Ahtaru Mansūru uzskatāma par apliecinājumu moderno militāro tehnoloģiju spējām, jo negaidītais uzbrukums paveikts ar bezpilota lidaparātu palīdzību, tomēr jāšaubās, vai ar to izdosies piespiest talibus beidzot piekrist miera dialogam ar šīs valsts vadību. 

Uz sava līdera nogalināšu "Taleban" atbildēja ar  terora aktu galvaspilsētas Kabulas pievārtē un uzsvērts, ka šādi uzbrukumi turpināšoties. Spriežot pēc tā, ka tagad “Taleban” kontrolē jau vairāk par pusi valsts teritorijas, kustības pārstāvji jūtas visai komfortabli, ja vien neņem vērā tās vadītāju drošību, ko pastāvīgi „uzmana” amerikāņi. Arī jaunieceltā “Taleban” vadītāja mullas Haibatullas Ahunzadu biogrāfija nevedina uz domām par viņa gatavību akceptēt Rietumu atbalstītās Afganistānas valdības sadarbības piedāvājumu.

15 gadus pēc ASV vadītā iebrukuma šajā valstī 2001.gada rudenī un tur valdošā "Taleban" režīma „padzīšanas” jāatzīst, ka šī operācija izrādījusies pārlieku ciets rieksts. Visdrīzāk, nepārkožams. Gandrīz katrs latviešu karavīrs, kas devies misijā uz šo Āzijas valsti, iepazinis tās dabas apstākļus un nonācis saskarē ar afgāņiem, atkārtojis seno atziņu, ka pagātnē Afganistānu vēl nevienam nav izdevies iekarot.

Kā spilgtākie piemēri minētas angļu neveiksmes XIX gadsimtā un PSRS iebrukums 1979.gadā, kas beidzies ar militāru zaudējumu un armijas izvešanu 1988.gadā. Padomju armija bija saskārusies ar afgāņu nelokāmību, ko nebija izdevies salauzt pat ar milzīgu nežēlību – tiek uzskatīts, ka iebrukuma rezultātā iznīcināti vairāk par  miljonu Afganistānas civiliedzīvotāju.

Atšķirībā no PSRS armijas „internacionālās” misijas, kurā bez lieka jūtīguma smagi tika bombardēti afgāņu ciemati, Rietumu militārā klātbūtne bija pilnīgi atšķirīga. Bieži vien, iespējams, pat pārspīlēti humāna. Par to latviešu karavīri stāstījuši ar krietnu ironiju, jo tas radījis draudus viņu drošībai. Ne reti gadījies, ka pretinieks izšāvis, taču paspējis ieroci paslēpt. Tādā brīdī vairs nav bijis atļauts šaut virsū, jo bez ieroča šis cilvēks „atgādinājis” parastu zemnieku.

Tomēr citi, kas nav izlikušies par lauku iedzīvotājiem, bijuši enerģiski un nelokāmi karotāji. Kāds mūsu kareivis stāstīja par to, kā vairākus kilometrus 40 grādu karstumā viņu un vēl vienu latviešu karavīru vajājuši „sliktie zēni” (tā latvieši sauca pretinieku). Viss būtu beidzies traģiski abiem (biedrs gan gāja bojā), ja veiksmīgas apstākļu sagadīšanās dēļ pāri nebūtu lidojuši norvēģu helikopteri.

Kāds cits karavīrs stāstīja par kādu ārkārtīgi smagu kauju. Cīņā ar pretinieku, kas bija nolēmis ieņemt sabiedroto nometni (tur atradās amerikāņi, afgāņu valdības armijas karavīri un divi latviešu karavīri), tikušas izmantotas dažādas lidmašīnas un helikopteri, kas izvietojušies atšķirīgos augstumos. Lai gan piesaistīti tik ievērojami spēki, pretinieka pretestība ilgusi 13 stundas.

15 gados Afganistānas misija prasījusi milzīgus līdzekļus, kā arī daudzu cilvēku dzīvības (tostarp latviešu karavīru). Taču ar to bijis par maz, lai pārliecinātu lielāko daļu šīs valsts iedzīvotāju par Rietumu misijas humāno raksturu. Jaunas skolas, uzbūvēti ceļi un citas liecības par dzīves uzlabošanos nav mainījušas daudzu vietējo iedzīvotāju uztveri. Ar pamudinājumiem, pierunāšanu un spiedienu no ārpuses nav izdevies panākt, lai afgāņi dažādos valsts novados atmestu separātismu un sāktu domāt visas Afganistānas interesēs. Vēsture liecina, ka dažreiz šajā valstī izdevies līdzsvarot vietējo klanu intereses un panākt pakļaušanos spēcīgam valdniekam centrā, taču pagaidām par to nekas neliecina.

No nesenās vēstures zināms, ka “Taleban” valdīšana nebija pieņemama prāvam skaitam afgāņu. Viens no tādiem ir kinorežisors Barmaks Sidiks, kuru pirms vairākiem gadiem satiku Pulihumri pilsētā. Viņa ieskatā, islāmistu režīms Afganistānai savulaik atnesis drūmus laikus un necilvēcību; tikai viens piemērs - kustība “Taleban” aizliegusi sievietēm iegūt pat pamatizglītību.

“Taleban” valdīšanas gadus, līdzīgi daudziem citiem, režisors pārlaida ārzemēs – Pakistānā. Arī tagad, ja “Taleban” izdosies pārņemt kontrolē visu valsti, jārēķinās ar prāvu skaitu bēgļu.           

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti