Atis Klimovičs: Pieredze rāda – nav cerību uz pozitīvām izmaiņām Afganistānā

Aizvien lielāka nedrošība gandrīz jau 40 gadus kara apstākļos dzīvojošajā Afganistānā apstiprinājusi teicienu, kas ir pazīstams ik katram sabiedroto un arī latviešu karavīram, ka šajā valstī vēl nevienam svešam karaspēkam nav izdevies kaut ko sasniegt.

Parasti tiek pieminēti briti, kas XIX gadsimtā tur pa divi lāgi “lauzuši kaklu”, tad Padomju Savienība, kas jau ievērojami nesenākā pagātnē no 1979.līdz 1989.gadam mēģinājusi iedēstīt kaut ko līdzīgu PSRS pastāvošajai kārtībai, taču, neraugoties uz milzu upuriem (vairāk par miljonu nogalinātu afgāņu), bijusi spiesta pazemojoši izvest savu karaspēku.

Lielvalstu militārās neveiksmes devušas iemeslu nosaukt Afganistānu par impēriju kapraci.

Tagad ir neiespējami pateikt (no sērijas kā būtu, ja būtu), kāda kārtība valdītu šajā plašajā, ar skarbu klimatu apveltītajā un reģionāli sašķeltajā valstī, ja nebijis Kremļa lēmuma par iebrukumu.

Tomēr skaidrs, ka padomju ilgās invāzijas laikā pastrādātā vardarbība pavērusi ceļu aizvien jaunai vardarbībai, kas izvērtusies par iekšējo pilsoņkaru (šajā ugunskurā pagalītes piemetusi viena otra kaimiņvalsts), izveidojot apstākļus islāma radikāļu jeb Taliban kustības nodibināšanai, kas līdz 2001.gadam savā kontrolē bija pārņēmusi gandrīz visu valsti. Teroristu uzbrukums ASV tā gada rudenī bija beidzamais piliens, lai tiktu pieņemts lēmums par triecienu Taliban kontrolētajai Afganistānai ar ērti iekārtojušamies Al Qaeda kaujiniekiem. Amerikāņu un viņu spēcīgāko sabiedroto britu trieciens bijis pārliecinošs, tomēr pasaule jutusies pārsteigta, kādēļ idejiski pārliecinātie musulmaņu kaujinieki gandrīz nemaz nav pretojušies. Tagad, pēc 16 gadiem, var izteikt viedokli, ka ASV nopietnais militārais spēks (tikuši izmantoti pat bumbvedēji B-52) mudinājis Taliban izvairīties no tiešas bruņotas konfrontācijas. Tas, iespējams, ļāvis saglabāt kaujiniekus nākotnes cīņām.

Taliban valdīšanas laikā gandrīz nekas nebija izdarīts, lai uzlabotu valsts funkcionēšanu. To paveica  ārzemnieku vadībā par starptautiskās sabiedrības piešķirto finansiālo palīdzību (arī Latvijas līdzekļiem) – pieminēšanas vērta ir ceļu izbūvēšana, skolu un citu koplietošanas ēku celtniecība, mobilo sakaru izveidošana. Bez tā kaut cik normāla šīs valsts funkcionēšana vispār nebūtu iespējama.

Vērojot, cik lielu daļu Afganistānas teritorijas atkal kontrolē Taliban, turklāt tur darbojas arī Islāma valsts grupas, vajadzētu atzīt, ka nopietnas pozitīvas izmaiņas pārskatāmā nākotnē nav sasniedzamas.

Pat ar palielinātu amerikāņu un citu sabiedroto no NATO klātbūtni, par ko nesen pieņemts lēmums, to nepanākt. Var vienīgi prognozēt nedaudz nopietnākas kara briesmas islāmistiem, taču situāciju tas diezin vai mainīs. Lielāka sabiedroto spēku klātbūtne arī veicinās lielāku uzbrukumu daudzumu šiem spēkiem, kā allaž uzsvēruši arī šajā valstī izvietotie latviešu karavīri. Ikdienā NATO karavīriem tas nozīmē pastiprinātu uzmanību savai drošībai, kas liek rūpīgi plānot visas darbības.

Visdrīzāk, jāuzskata, ka amerikāņu vadītās koalīcijas mērķis ir nepieļaut Afganistānas pārvēršanos par teroristu perēkli un tas ar NATO aviāciju atbalstītai afgāņu armijai varētu būt pa spēkam. Taču nav iespējams panākt, ka Afganistānas armija un policija varētu nodibināt kārtību visā valstī. Tuvākajā laikā to nesasniegt. Taisnība bijusi latviešu karavīriem, kas vairāku mēnešu laikā, dienu no dienas redzot afgāņus, runājuši par ANA (Afganistānas nacionālā armija) karavīru motivācijas trūkumu. Tas minams kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skaitliski visai prāvā Afganistānas armija nevar neko panākt cīņā ar islāmistu kaujiniekiem.

Starp galvenajiem šķēršļiem, kas neļauj panākt pozitīvas izmaiņas, minama gluži vai feodāla valsts sadrumstalotība, kas nav veicinājusi lielākās valsts iedzīvotāju daļas izpratni par valsts interesēm. Tas pats sakāmas par lielāko daļu afgāņu karavīru, kas dienestā nesaskata neko vairāk par iespēju kaut nedaudz nopelnīt. Tas godīgi jāatzīst un atklāti jānorāda uz visām citām Afganistānas problēmām, jo tas ļautu Rietumiem atteikties no nepiepildāmiem plāniem (šķiet, tas jau noticis), koncentrējoties uz atbalstu afgāņu drošības spēkiem cīņā ar Taliban un Islāma valsts grupām.      

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt