Tieši par to derētu padomāt tiem, kas pirms tam pauduši sašutumu par britu "provokatīvās" filmas izrādīšanu LTV pirmajā kanālā. Arī mēģināt saprast, kādā mērā karš Ukrainā attiecas uz mums un kādus signālus no tā norises nāktos uztvert. BBC filmēšanas grupai, kas izveidojusi "World War Three: Inside War Room", nav iespējams uzvelt atbildību par kara atnešanu uz Eiropu, kā tikko izteicies augsta ranga NATO ģenerālis. To, pēc viņa vārdiem, izdarījis autoritārais Krievijas prezidents. Tieši par to ieteicams padomāt daudziem Latgales novadu vadītājiem. Izvērtēt reālo situāciju tuvējās valstīs, saprast, kas tur noticis un joprojām norisinās, un kura valsts atnesusi karu Eiropai. Beidzamais laiks izveidot pārdomātu attieksmi pret to.
Neatrodamies tālu, lai mierīgi distancētos un dzīvotu kā līdz šim. Lūzuma brīžos, kad normālu situāciju nomaina ārkārtēji notikumi, jāpieņem būtiski lēmumi – vai esam kopā ar uzbrukumam pakļautajiem ukraiņiem vai Krievijas agresoru.
Jāizvērtē, vai ar vēlēšanos lieki nesatraukties, paliekot "neitrālās" pozīcijās, nelejam ūdeni tieši turpmāko nākotnes konfliktu dzirnavās.
Jāšaubās, vai Latvijas valsts, tās novadi, tostarp Latgale, ir tik viegli satricināmi un etniski šķeļami, ka to varētu paveikt ar šādas filmas palīdzību. Taču atgriezīsimies pie Ukrainas – tur nebūtu izdevies izraisīt "nemierus" un karu bez Krievijas iejaukšanās un militāra iebrukuma. Ar filmām, ne vien krievu izpildījumā, bet pat BBC ražojumiem, to neizdotos paveikt. Der turpināt par Ukrainu – ja šīs valsts sabiedrība, intelektuālais slānis, arī politiskā elite, nebūtu bijis laisks un centīgāk domātu, tad saprastu, ko iespējams sagaidīt no Krievijas. Tad Krimas aneksija un karš austrumos – Donbasā, visdrīzāk, nebūtu bijis iespējams. To var apstiprināt ar dažādiem piemēriem, arī gluži vienkāršiem. Kāds ukraiņu karavīrs no Luganskas, kas gadu karojis pret krievu atbalstītajiem separātistiem, stāstīja, ka iepriekš esot pieļāvis daudz ko – karu, piemēram, ar Rumāniju, bet iebrukumu no "brāļu" tautas nekādi. Ukrainā pazīstamais politiskais komentētājs Igors Losevs vēl 2000.gadu sākumā rakstīja, ka Krievijas karaspēka palielināšana Krimā beigsies ar pussalas aneksiju, bet tam sekošot centieni izveidot tā saukto Jaunkrieviju Ukrainas dienvidos un austrumos. I.Losevu un nedaudzus citus nesadzirdēja, otrā prezidenta Leonīda Kučmas un sevišķi Viktora Janukoviča laikā spēcīgi cieta valsts bruņotie spēki. Samazinājās ne tik vien to skaitliskais sastāvs, bet arī kaujas spējas. Tieši iepriekšējie Ukrainas režīmi (līdzās Putinam) ir atbildīgi par tūkstošiem karā nogalināto, bez mājām palikušo, jo lēnām īstenoja savas valsts nodošanu Krievijas kontrolē. Šī Ukrainas nacionālajām interesēm kaitīgā darbība arī ietvēra nacionālo bruņoto spēku pakāpenisku novājināšanu.
Tas jāpatur prātā, cenšoties izprast "negaidītos" notikumus Ukrainā. Spriežot par BBC filmu, jāvaicā, vai arī pieminētais ukraiņu sociologs Losevs jāuzskata par atbildīgu Krievijas iebrukuma provocēšanā? Vai tomēr paši Ukrainas līderi, kas, novājinot valsti gan ekonomiski, gan militāri, gatavoja augsni Kremļa lēmumam par bruņotu agresiju.
Latgales novadu vadītājiem neklājas bažīties par rakstiem, reportāžām un filmām, taču vienlaikus vajadzētu apdomāt, ko nozīmē visai prāvais Putina agresīvās politikas atbalstītāju skaits Latvijā kopumā, arī Latgalē.
Pēc "Delfi" veiktās aptaujas pirms gada Krievijas rīcību Ukrainā atbalstīja 44% krieviski runājošo, bet Latgalē 57% krieviski runājošo iedzīvotāju.
Novadu vadītājiem ieteicams lieku reizi sev godīgi pajautāt, cik viņu kontrolē esošās pašvaldības izdarījušas, lai uzlabotu sociāli ekonomisko situāciju novadā. Arī apdomāt, kā uzlabot sadarbību ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Arī tādā veidā iespējams nodrošināties no reāla posta.
