Atis Klimovičs: Padomāt par savu ieguldījumu valsts drošībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pacifists var justies ērti, it īpaši apstākļos, kuros šīs iespējas palikt par pacifistu un sludināt savus uzskatus nodrošina citi, vai tas ir Latvijas armijas karavīrs, zemessargs vai sabiedrotais amerikāņu karavīrs. Komfortablas pozīcijas, turklāt pilnīgi tiešā nozīmē.

Droši vien ne katram gribētos lielu daļu savu brīvdienu kā ziemā, tā sevišķi mūsu īsajā vasarā ziedot sabiedrības drošībai.

Pajautāsim sev, cik daudzi būtu gatavi divdesmit vienu dienu pavadīt zemessargu vasaras nometnē, šajā laikā izejot zemessarga pamata apmācības kursu?

Kā sarunā uzsvēra kāds Latvijas armijā daudzus gadus nodienējis virsnieks, šādu nometņu organizēšana ļaušot kaut ko iemācīties. Pēc šī pret Zemessardzes spējām kopumā visai skeptiski noskaņotā armijas speciālista domām, parastā prakse, ka zemessargi ierodas uz mācībām tikai nedēļas nogalēs, neļaujot iegūt nopietnas iemaņas. Salīdzinājumam - amerikāņu Nacionālajā gvardē pamata apmācība ilgstot 4 līdz 5 mēnešus – visu šo laiku topošais amerikāņu zemessargs pavada laukā vai kazarmās – mācoties klātienē. Taču ar to viss nebeidzas – pēc tam seko specialitātes apgūšana un tās ilgums atkarīgs no mācību sarežģītības.

No kādas sarunas pie televizora.

„Skaties, amerikāņu tanki Latvijā”.
„Man nepatīk tanki.”
„Domā man tie patīk. Taču redzot tos, es noteikti zinu, ka tie man patīk labāk par tiem, pret kuru iebrukšanu mūs sargā amerikāņu tanki”.
„Nezinu, par to neesmu domājusi”.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas LATO sadarbībā ar „Ziedot.lv” jau pērnā gada maijā uzsāktā kampaņa par finansējuma vākšanu Zemessardzes ekipējuma pilnveidošanai līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus. Iespējams, akcijas vadītājiem nav izdevies ar to iepazīstināt lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, jo informācija par iespēju ziedot izplatīta vienīgi sociālajos tīklos. Tagad kampaņas organizatori ieplānojuši griezties ar aicinājumu uz sadarbību pie TV kanālu un radiostaciju vadītājiem, lai varētu uzrunāt plašāku sabiedrības daļu šajos medijos.

Pēc ieraksta kādā no sociālā tīkla „Facebook” profiliem par Zemessardzes atbalsta akciju, neraugoties uz to, ka šim profilam ir daudz kontaktu (izglītotas personas), bija saņemta tikai viena pozitīva atbilde.

Atturoties no pārsteidzīgiem secinājumiem, šķiet, šis piemērs tomēr apstiprina zināmas sabiedrības daļas pārspīlētu pacifismu un neadekvātu draudu novērtējumu.

Taču neatkarīgi no tā, ko domā Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa, karš Latvijas tuvumā turpinās. Tieši šodien (9.jūnijs) atkal ziņu lentēs lasāms, ka kritis vēl viens ukraiņu karavīrs, bet četri citi ievainoti.  

Jāatgriežas pie Ukrainas, jo Latvijai un Ukrainai ir pilnīgi identisks apdraudējums, un tā ir agresīvā Krievija. Pat ja minētais vairāk kā 80% lielais atbalsts Vladimiram Putinam nav gluži tāds, šī valsts tādā gadījumā varbūt ir tikai nedaudz mazāk agresīva. Ko tas nozīmē, Ukrainā sapratusi lielākā daļa iedzīvotāju – tūkstošiem karavīru un brīvprātīgo, simtiem tūkstoši pārējo, kas ziedojuši, cik vien spējuši, lai karavīri noturētos frontē. Kādēļ viņi to darījuši un kas tie ir par cilvēkiem? Par to der rūpīgāk padomāt, gluži tāpat arī par amerikāņu karavīru uzdevumiem Latvijā. Varbūt tad atbalsts Zemessardzei neliksies tik nesaprotama un nevajadzīga lieta.

Pieminētais Latvijas armijas virsnieks man vaicāja, kādēļ Ukrainā nav ticis noteikts karastāvoklis, un pateica savu viedokli: tādēļ, ka tur karojot vienīgi bandīti – kā vienā, tā otrā pusē. Mani novērojumi Donbasā ir bijuši pavisam citi – esmu tur saticis brīvprātīgo bataljona „Aidar” karavīrus, desantniekus no 80.brigādes un vēl daudzu citu vienību karavīrus. Ne vēsts no noziedzniekiem. Lielākā daļa no tiem bijuši rezervisti, pieauguši vīri. Celtnieki, inženieri un uzņēmēji, kam karš uzlicis jaunu un smagu pienākumu. Un izpratni, ka viņiem nav neviena, aiz kā muguras noslēpties.

Turklāt jau Maidana laikā sapratuši, kādu nākotni gatavo ienaidnieks. Atšķirībā no Ukrainas Latvijai ir NATO sabiedrotie, un tas stiprina drošības sajūtas, taču jaunā politiskā situācija prasa pavisam citu sabiedrības attieksmi pret savas valsts pastāvēšanu. Daudz lielākam skaitam sabiedrības pārstāvju vienkārši vajadzētu padomāt, kā iespējams palīdzēt Latvijas drošībai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti