Loģikas nekādas, jo par vēlēšanām iespējams saukt tikai tādu procesu, kur iespējama izvēle, taču tas neattiecas uz Krieviju. Vēl pieminēšanas vērts kāds asprātīgs zīmējums, kurā redzams tikko ceturto prezidenta varas termiņu saņēmušais Putins, kas attēlots līdzīgs sirmajam PSRS laiku vadonim Brežņevam – tajā vēlētāji aicināti balsot par – za prežņevo (par līdzšinējo). Līdzība ar padomju valsti top aizvien lielāka – tās ir pilnīgi formālas vēlēšanas, politiskās represijas pret citādi domājošajiem, aizvien straujākā militarizācija, vārda un preses brīvību apkarošana. Tā iznākums – vērienīga paļaušanās uz vadoņa zināšanām, kas un kā darāms. Jāpiekrīt kritikai par pārkāpumiem tā dēvēto vēlēšanu norisē, taču diezin vai tie bija tādi, lai būtiski ietekmētu rezultātus.
Jau sen nedz ekspertiem ārpus Krievijas, nedz lielākajai daļai pašu šīs valsts iedzīvotāju nevarēja rasties šaubas, kas 18.martā tiks pieteikts par nākamo Kremļa saimnieku. Komiskā kārtā, kā tas nesen bija redzams intervijā BBC, viens no Putina tā sauktajiem sāncenšiem britu televīzijas žurnālista vērtējumā vairāk atgādināja līdzšinējā prezidenta reklamētāju, nevis tā konkurentu.
Jāpiekrīt viedoklim, ka visi citi pieteiktie kandidāti labi noderēja Putina ievēlēšanai. Labi “sakārtotajā” sistēmā cits rezultāts nemaz nebija iespējams.
Turklāt šī labi izveidotā sistēma ar zinošu un spēcīgu vadoni, kas vairs neļaus darīt pāri Krievijai ar tās iedzīvotājiem, ir pa prātam šīs valsts iedzīvotāju vairākumam. Tiem bija prātam zaļo cilvēciņu un arī nemaskēto armijas daļu darbošanās Krimā un viltus referenduma organizēšana, tāpat arī “banderiešu” un citu “ukraiņu fašistu” apkarošana Donbasā. Nebija iebildumu arī pret masīvo bombardēšanu Sīrijā.
Arī prāvā skaita krievu algotņu iznīcināšana, ko profesionāli paveica amerikāņi, neizraisīja redzamu sašutumu sabiedrībā. Pagāja laiks, un Maskava atbildēja, uzbrūkot ar nervus paralizējošu vielu Apvienotās Karalistes ielās. Kā norādīja Rietumvalstu pārstāvji, Eiropas ielās tas notika pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.
Jauns prezidenta pilnvaru termiņš nozīmē aizvien jaunus izaicinājumus, jo situācijā ar neglābjami stagnējošu ekonomiku Putinam, visdrīzāk, neatliks nekas cits, kā atkal spert kādus “mazus” solīšus ārpus savas valsts teritorijas. Te vietā atcerēties viņa teikto, ka PSRS bija Krievija, kas tagad tik daudz zaudējusi – teritoriju, iedzīvotājus un potenciālu. Arī Putina vēlēšanu kampaņas vadītāju, kas Lužņiku stadionā uzsvēra, ka valsts atrodas karā. Šīs nav labas ziņas, tāpat kā rindas pie Krievijas vēlēšanu iecirkņiem Rīgā, kur gandrīz visi atnākušie nobalsoja par Putinu, pilnīgi skaidri apliecinot, ka viņi atbalsta Krievijas agresīvo uzvedību. Tādēļ patiesībai atbilst norāde pie šo rindu fotogrāfijām Facebook – “piektā kolonna”.
