Atis Klimovičs: Kara devītā gadadiena - gruzīniem jāapbruņojas ar pacietību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

2008.gadā ne vienam vien politiķim - droši vien Rietumeiropā pavisam noteikti - bija gandarījums par to, ka Krievijas agresiju izdevies apturēt tik īsā laikā, vien piecas dienas pēc Gruzijas-Krievijas kara sākuma. Tam tika pielikts punkts ar tolaik Eiropas Savienībā prezidējošās valsts Francijas un Krievijas augstāko līderu vienošanos, kurā tika paredzēta atgriešanās pirmskara situācijā.

Tomēr divu prezidentu parakstītajam dokumentam, kā tagad izrādījies, bijusi pavisam niecīga – tikai papīra vērtība. Krievija, visdrīzāk, ne mirkli nebija domājusi pildīt savus solījumus un gluži pretēji – īsā laikā ar praktisku rīcību noformēja bijušo Gruzijas autonomiju Dienvidosetijas un Abhāzijas aneksiju, izvietojot tur prāvus militāros kontingentus. Saprotams, nepiemirstot pasludināt, ka abas republikas ir neatkarīgas valstis.

Situāciju gruzīniem sevišķi nepatīkamu padara fakts, ka kopš tā laika Krievijas armijas daļas atrodas tiešā galvaspilsētas Tbilisi tuvumā, nieka 40 kilometru attālumā, bet galvenais valsts ceļš, kas savieno Gruzijas austrumu un rietumu daļas, ir gluži vai blakus okupācijas spēkiem. Ne viens vien gruzīns privātās sarunās izteicies, ka tas viņiem izraisot bažas. Turklāt beidzamajos gados tās nav mazinājušās. To noteikusi Krievijas agresija Ukrainā, kam Gruzijā seko tikpat rūpīgi kā Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Atšķirībā no kādreizēja valsts prezidenta Mihaila Saakašvili laikiem, kad viņš pats un citas augstas amatpersonas centās regulāri un pamanāmi atgādināt par Gruzijai nodarīto pārestību no Maskavas puses, tagad līdzīgu aizrautību savu prasību atgādināšanā nemana. Iespējams, tas saistīts ar valdošās partijas “Gruzijas sapnis” nedaudz atšķirīgajiem ārpolitiskajiem akcentiem.

Atšķirībā no nepārprotami uz Rietumiem orientētā M.Saakašvili, kurš tiktu momentā arestēts, ja tagad ierastos Gruzijā, partija “Gruzijas sapnis” nāca pie varas ar solījumu izveidot labas attiecības arī ar Krieviju.

Pagaidām tas nav izdevies un jāšaubās, vai tas ir iespējams. Maskavā, protams, valdošajai elitei ne mirkli nav nācis prātā uzskatīt Gruziju par neatkarīgu un izdevušos valsti, tādēļ vismaz pārredzamā nākotnē normālas attiecības starp abām valstīm nebūs iespējams izveidot. Arī Eiropas Savienība (ES), kam būtu pienākums mainīt Kremļa nostāju (prasot 2008.gada vienošanās izpildīšanu), ir pilnīgi bezspēcīga.

Eiropas Savienībai Gruzijas un Krievijas domstarpību risināšanā faktiski nav nekādu panākumu, jo diezin vai jau 2008.gadā izveidotā ES novērotāju misija būtu par tādu uzskatāma. Attiecības starp ES un Kremli labi raksturo tas, ka ES novērotāji darbojas tikai gruzīnu kontrolētajā pusē, bet otrajā pusē viņus vienkārši neielaiž.

Der pievērst uzmanību arī ES vadības “laiskumam” un reakcijas trūkumam par neseno Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanos Abhāzijā. Ne vārda par šī soļa nelikumību. ES vietā, un tas jau kļuvis par tradīciju, atbilstoši reaģējusi NATO. Alianses amatpersonas, kas acīmredzot adekvātāk novērtē Kremļa izdarības, nosodījušas Vladimira Putina provokatīvo vizīti Krievijas okupētajā Gruzijas teritorijas daļā.

NATO pārstāvja paziņojumā uzsvērts: “Krievijas prezidenta Putina vizīte Gruzijas Abhāzijas apgabalā militārā konflikta devītajā gadskārtā kaitē starptautiskajiem centieniem rast mierīgu atrisinājumu sarunu ceļā”.

Kādēļ ar līdzīgu paziņojumu nav nākusi klajā ES? Galu galā tas taču neko nemaksā, jeb tieši otrādi -  centieni uzturēt labas attiecības ar agresīvo Krieviju zināmam slānim Rietumeiropā sola labu peļņu. Tādēļ arī klusums.

Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, jaunajai neatkarīgajai Gruzijas valstij, līdzīgi kā Ukrainai un arī Baltijas valstīm, nāktos koncentrēties uz četrām pamatsfērām - diplomātiju, valsts militāro aizsardzību, ekonomiku un informatīvo sfēru. Tikai ar rosību un sekmēm tajās visās iespējams cerēt uz pakāpenisku valsts nostiprināšanos un izaugsmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti