Turklāt visi trīs puišu pāri grupā bija pirmajā vietā un uzreiz iekļuva astotdaļfinālā, bet dāmas tik tālu tomēr netika. Pietrūka gan pieredzes, gan meistarības.
Punkti, kurus neatņems
Pēc astotdaļfināla mājās varēja doties arī Pļaviņš/Regža un Sorokins/T.Šmēdiņš. Turklāt abi zaudēja rangā sev līdzīgiem vai pat zemāk esošiem pretiniekiem - attiecīgi Stojanovskim/Jarzutkinam (Krievija) 18:21, 18:21 un Tomasam/Menendesam (Spānija) 20:22, 18:21. Vērtīgi reitinga punkti tika iegūti, bet varēja būt arī vairāk.
Toties mūsu līderi atkal bija zirgā un otro nedēļu pēc kārtas triumfēja FIVB "Open" kategorijas turnīrā - vispirms olimpiskās Riodežaneiru Kopakabanas pludmalē un tagad olimpiskajos Sočos. Pa ceļam uz titulu viņi pieveica sev neparocīgos itāliešus Paolo Nikolai/Danieli Lupo, kam pērn zaudēja Eiropas čempionāta finālā, bet izšķirošajā mačā pārspēja amerikāņus Nikolasu Lusenu/Filu Dalhauzeru 24:22, 21:19. Daži pat atļāvās pajokot, ka Soču finālā spēlēja divu Krievijas lielāko ienaidnieku ASV un Latvijas bīčisti. Tribīnēs krietni lielāks atbalsts bija mūsējiem un ne jau tikai tāpēc, ka tajās bija Ineta Radeviča ar ģimeni.
Var teikt, ka šobrīd mūsu bīčs atkal ir viļņa (taču ne LOK Goda prezidenta Baltiņa!) mugurā. Protams, protams, sasniegumus Sočos nevajag pārvērtēt, jo no pasaules elites divdesmitnieka tur spēlēja tikai pieci pāri un augstākajā - desmitajā vietā - bija krievi Konstantīns Semjonovs/Vjačeslavs Krasiļņikovs.
Nebija brazīliešu, holandiešu, vāciešu. Taču nauda ir nopelnīta un reitinga punkti arī.
Pēc šī panākuma olimpiskajā reitingā mūsējie ir jau 9.vietā un šaubu par viņu iekļūšanu Rio 24 pāru pulkā gandrīz nav. Tagad mazliet platāks ir arī cerību stariņš, ka olimpiskajā turnīrā varētu būt divi mūsu pāri. Izsisties cauri pasaules reitingam laikam būs gaužām grūti, jo Pļaviņam/Regžam šobrīd ir 770 punkti, kamēr minimālā robeža tagad ir 2800 un tā tikai augs. Par uzvaru "Open" turnīrā var nopelnīt 500 punktu ("Grand Slam" 800, bet pasaules čempionātā 1000). Naudīgāku turnīru šogad vairs nebūs, bet ir atlikuši četri "Open". Tiesa, gana tālu - Ksjamenā (Ķīna), Puertavalertā (Meksika), Antālijā (Turcija) un Dohā (Katara). Pirmajos divos pamatturnīrā būs abi mūsu labākie dueti, bet Antālijā tiek solīts vesels latviešu desants.
Logs, pa kuru ielīst
Atliek otrs logs, pa kuru ielīst Kopakabanas pludmalē - Kontinentālā kausa izcīņa, kas ir komandu turnīrs. Tā finālā nākamā gada vasarā varēs spēlēt 16 valstu komandas - astoņas pēc ranga tur jau bija iekļautas - Čehija, Polija, Norvēģija, Spānija, Vācija, Nīderlande, Itālija un Turcija (3. posma uzvarētāja) un astoņas septembrī tur izcīnīja tiesības piedalīties - Latvija, Krievija, Grieķija, Šveice, Beļģija, Igaunija, Francija, Austrija.
Tiesa, ar nelielu atrunu. Vienu valsti Rio spēlēs varēs pārstāvēt divi dueti un, ja olimpiskajā rangā jau būs garantētas divas vietas, Kontinentālajā kausā šī valsts nepiedalīsies. Pagaidām pa divām vietām ir Nīderlandei un Polijai. Tuvu tam ir Itālija un Vācija. Pie lielas veiksmes arī Spānija. Līdz ar to prognozēt, cik valstu piedalīsies finālā, pagaidām grūti. Tāpat ir noteikts, ka komandās nevarēs spēlēt tie, kas jau būs nodrošinājuši olimpisko ceļazīmi (piemēram, Latvijai Samoilovs/J.Šmēdiņš). Lielā mērā tieši tāpēc izlases treneris Andris Šmēdiņš uz šo turnīru līdz ar Pļaviņu/Regžu izveidoja jaunu pāri Sorokins/T.Šmēdiņš.
Par to gan savu neapmierinātību pauda Edgars Točs/Rihards Finsters. Ne bez pamata, ko parādīja arī turpmākie notikumi. Nupat Latvijas čempionāta finālposmā Jūrmalā finālā viņi ar 2:1 apspēlēja Pļaviņu/Regžu un ir vienīgie, kas spējuši uzvarēt divos LČ "Ergo" posmos (arī Saulkrastos). Viņu kontā arī uzvara EEVZA posmā Viļņā. Vēl būs viens EEVZA posms Batumi un fināls Baku, kā arī CEV "Masters" Milānā, kur mūsējiem būs iespēja sevi parādīt un pelnīt, lai arī nelielus, bet punktus, un arī noskaidrot savstarpējās attiecības.
Kā redzams, jautājums pat par Latvijas pāri Nr.2 ir atklāts. Pagaidām reizēm pārāk daudz enerģijas tiek izšķiests savstarpējās cīņās kortā un ārpus tā un tālākam spēka vairs nepietiek.
Šobrīd formāli uz šī krēsla sēž Pļaviņš/Regža, jo finansējums, ko nodrošina Londonas olimpiskā bronza, ļauj spēlēt augstākas raudzes turnīros. Taču sekotājiem - Točam/Finsteram, arī Alekandram Solovejam/Armandam Ābliņam ambīciju netrūkst. Ar interesi varēs vērot, kā kopā "salīmēsies" divi "smagie miķeļi" Ruslans Sorokins un Toms Šmēdiņš. Pirmie soļi ir cerīgi, taču īleni no maisa sāk izlīst ar laiku.
Kontinentālā kausa turnīrā Sočos mūsu komanda izpildīja maksimālo programmu - apspēlēja ne vien Baltkrieviju, bet arī Krieviju, kas startēja labākajā sastāvā ar Semjonovu/Krasiļņikovu priekšgalā.
Savs nopelns te pienākas arī trenerim, kas pirmajā mačā krievu līderiem pretī lika Sorokinu/T.Šmēdiņu. Divreiz pēc kārtas spēcīgos krievus Pļaviņam/Regžam pieveikt būtu pagrūti.
Protams, tagad var tikai zīlēt, kā būtu, ja būtu, un cik punktu olimpiskajā reitingā būtu mūsu otrajam duetam, ja jau savlaicīgi sāktu kopā spēlēt Pļaviņš/Regža.
Pļaviņa/Pēdas un Pļaviņa/Soloveja pasaules reitinga un Pļaviņa/Egleskalna olimpiskā reitinga punkti ir aizpūsti kā ziedputekšņi vējā (šogad FIVB reitingā Pļaviņam ar Regžu ir 1476, ar Egleskalnu 1148, ar Samoilovu 400 punkti). Cerams, ka nākamā gada jūlijā, kad būs skaidri visi 24 olimpiskie pāri, nenāksies kost pirkstos. Kam vairāk tad sāpēs - olimpiskajam medaļniekam Pļaviņam vai trenerim Aigaram Birzulim? Bet būsim optimisti!
Dāmām Rio olimpiskais sapnis ir izsapņots, taču par to neviens arī "necepās". Pēc četriem gadiem, kad būs paaugusies Tīna Graudiņa, tad gan!
Bet par Latvijas čempionēm kļuva Inese Jursone/Lana Sorokina, kuras nākamajā sezonā bīčam sola veltīt lielāku uzmanību. Ja vien būs nauda, kas ir problēma gandrīz visiem pāriem.
