Pasaules kausa posmā Vinterbergas trasē sleletona sacensību protokola pirmajās ailēs un uz goda pjedestāla ar lielākajiem „Weltins" alus kausiem rokās stāvēja brāļi Martins un Tomass Dukuri. Martins tuvāko sekotāju - paša brāli - apsteidza par vairāk kā sekundi, bet pārējos vēl vairāk. Sporta veidā, kur laiku mēra sekundes simtdaļās, tas ir ļoti daudz. Turpat sezonas augstāko vietu – 15. – ieguva Lelde Priedulēna, kas turpina cīņu par olimpisko ceļazīmi. Izkustēšanās no 18.-20.vietas šajā cīņā tikai vairos viņas pārliecību.
Zīmīgi, ka šie panākumi gūti sacensībās, kurās jau bija klāt arī viņu pats galvenais boss Dainis Dukurs, kas atstājis darbu Siguldas kamaniņu trasē un pievērsies tikai skeletonam. Pirmais efekts jau ir.
Dažas dienas vēlāk, kad brāļi jau bija sasnieguši nākamo sacensību norises vietu Sanktmoricu, kur saglabājusies vienīgā dabīgā ledus trase, viņus sasniedza ziņa, ka Martins Dukurs iekļauts Ginesa rekordu grāmatā. Pirmkārt par to, ka četrus gadus pēc kārtas triumfējis Pasaules kausa izcīņā skeletonā. Uzskaitīta arī viņa uzvaru bilance, garākā uzvaru sērija. Nevienam citam skeletonistam līdz šim tas nav bijis pa zobam. Bet karjera turpinās un Martins gatavs šo rezultātus uzlabot. Arī „Guinness" alus pagaidām pagaidīs. Taču šī nosacītā balva noteikti iedvesmos, jo sportisti ir arī ļoti emocionālas būtnes. Bet paši labākie tajā pašā laikā prot ļoti labi emocijas salikt pa plauktiņiem un laika nogriežņiem.
Šīs ir labās ziņas skeletona sakarā. Jāatzīst, ka divas labas ziņas bija arī saistībā ar bobsleju, kaut Vinterbergā netrūka arī vilšanos, Oskara Melbārža kvarteta kritienu liekot pirmajā vietā. Viņš atkal ir ārā no pirmās starta grupas. Taču Vinterbergā 6.vietu izcīnīja Beļģijas dāmas Elfje Vilemsena/Hanne Majiena un 8.vietu divniekos Oskars Ķibermanis/Vairis Leiboms un abi brauca ar Latvijā Jāņa Skrastiņa (viņš arī Beļģijas dāmu treneris) vadībā būvētām bobsleja kamanām. Tās patiešām labi slīd. Beļģietes divu braucienu summā trešajai startā zaudēja 0,46, bet finišā – 0,49 sekundes. Savukārt Ķibermanis divniekos pirmo reizi apsteidza Oskaru Melbārdi.
Kā lai šajā sakarā neatsaucas uz Krievijas sporta ministra Vladimira Mutko neseno uzstāšanos. Pirms gada viņš paziņoja, ka Krievijai jāvinnē Soču spēles medaļu vērtējumā. Pēc pagājušās ziemas sezonas, kurā rezultāti bija pieticīgāki, jau bija rāmāks, paziņojot, ka Krievija būs pirmajā trijniekā. Pavisam nesen pirmo ziemas startu iespaidā bija kļuvis vēl pieticīgāks. Sak, konkurence pasaulē liela, PSRS sporta sistēmas sabrukums atstājis iespaidu arī uz Krieviju. Trūkst treneru, mediķu. Bet sevišķi grūti konkurēt tādā sporta veidā kā bobslejs, kurā vajag augstās tehnoloģijas, kas Krievijā gājušas mazumā. Un te - ne no kā, ne no šā - Latvija, no kuras augstās tehnoloģijas pagaisa līdz ar „Minox" autoru Valteru Capu vai „VEF I-16" lidmašīnas autoru Kārli Irbīti, ņem un saražo pasaules klases bobsleja kamanas, kas konkurē ar „BMW", „Ferrari" ražojumiem un ASV kosmosa industriju!
Latvija var. Ja dara un nečīkst. Ja tic savai zvaigznei. Kā Jānis Skrastiņš, kurš vairāk nekā 10 gadus virs ūdens ir noturējis Latvijas Bobsleja tehnisko centru.
Par to, ka Latvijas skeletona izlase jau labu laiku ir „Made in Latvia", bija zināms, tāpēc Dukuru produkciju slavēt lieku reizi pat nevajag. Tagad jauna iespēja arī bobslejam. Pēc Sočiem pieprasījums pēc Latvijas skeletona „dēlīšiem" un BTC radītām bobsleja kamanām varētu tikai pieaugt. Latvija var!
