Arturs Vaiders: Vai Velsa būs gatava vēl vienam brīnumam?

Latviju plosa negaisi. Ziņo arī Francijas futbola laukumos, kur līdz ar prognozētiem rezultātiem, turpina dzimt arī pārsteigumi. Tajos arī ir futbola vislielākais skaistums un maģija, kāpēc vakarā pie ekrāna pieplok desmitgadīgs puika un deviņdesmitgadīga omīte.

Portugāle – Polija 2:1 (1:1, 1:1, 5:3, 11 m)

Ne viss un vienmēr sportā atrisinās pelnīti, jo liela loma ir arī veiksmei, un tā mēdz ironiski pasmīnēt par loģiku. Šī nu ir tā reize, kad ne viena, ne otra komanda īsti nebija pelnījušas iekļūt pusfinālā. Poļi piecās spēlēs guva tikai četrus vārtus. Potenciāliem medaļniekiem gaužām maz. Portugāle spēlējusi rezultatīvāk, taču nav guvusi nevienu uzvaru pamatlaikā. Arī pieticīgi.

Šajā mačā izcēlās divi “Bayern” spēlētāji – pirmos vārtus čempionātā guva Roberts Levandovskis, bet izlīdzinājumu panāca nesen par 35 miljoniem eiro nopirktais Renatu Sančess. Poļi bija mazliet labāki spēlē, taču 11 metru sērijā liktenīgo kļūdu pieļāva Jakubs Blaščikovskis – viens no pieredzējušākajiem spēlētājiem Polijas izlases rindās. Portugāļi ne reizi Lukašam Fabianskim neatstāja pat cerību stariņu.  Šoreiz Krištianu Ronaldu bija pārkāpis savam ego un bija komandas sastāvdaļa. Renatu pavisam noteikti ir iekarojis vietu sākumsastāvā. Bet poļiem jau ir jauni un kvalitatīvāki līgumi (Gžegožs Krikovjaks no “Sevilla” pārceļas uz PSG).

Velsa – Beļģija 3:1 (1:1)

Izteikti favorīti bija beļģi, kas 20 minūtes pilnīgi dominēja laukumā un šo pārsvaru vainagoja Radžas Nangolana lielisks tālšāviens – 1:0. Un pēc brīža gandrīz vai apstājās. Iniciatīvu pārņēma velsieši. Pirmais trauksmes zvans bija Neila Teilora sitiens, kuru ar grūtībām neitralizēja Tibo Kurtuā. Beļģus tas nesapurināja. Edens Azārs bija par daudz individuāls, Kevins de Bruine – pārāk apātisks.

Trūka spēles pavediena, kurā jūtams trenera rokraksts. Toties velsiešus droši vadīja Krisa Koulmena roka.

Līdz pēc stūra sitiena Ešlijs Viljams ar lielisku sitienu panāca 1:1. Beļģu diriģents Marks Vilmotss pēc tam sūkstījās par divu aizsargu trūkumu – Tomasa Vermālena (diskvalifikācija) un Jana Vertongena (trauma). Taču tās nebija velsiešu problēmas. Pēc pārtraukuma beļģi centās spēlēt aktīvāk, dzīvību ienesa Maruāns Felaini, arī Dress Mertenss, taču velsieši divas reizes pretuzbrukumos panāca 3:1, nosūtot favorītus mājās un Vilmotsu, visdrīzāk, bezdarbniekos. Gerets Beils šoreiz uzbrukuma smailē bija retāk, toties lieliski veica melno darbu savā laukuma pusē un allaž bija kā uzbrukumam uzvilkta atspere.

Vācija – Itālija 2:1 (1:1, 1:1, 6:5,11 m)

Pirms mača daudzi mēdza atkārtot Vācijai skumjo statistiku – kopš 1962.gada, kad Itālijas vārtos bija Džidži Bufona vecātēva brālēns Lorenco Bufons, lielajos turnīros viņiem astoņas reizes nebija izdevies apspēlēt Apenīnu pussalas izlasi.

Arī šoreiz tas nenācās viegli, jo bumbas kontrole un visai primitīvi centrējumi soda laukumā pat Bufonam darbu nesagādāja. Pie Manuela Noiera vārtiem reizumis bija pat draudīgāk. Tomēr pietika vāciešiem nospēlēt nedaudz neparastāk, un pie brīva sitiena vārtu priekšā tika Mesuts Ezils – 1:0. Lieliska iespēja bija arī Mario Gomesam, tomēr vietā bija Džidži.

Itālieši izlīdzinājumu panāca pārsteidzoši – parastā situācijā ar roku neparasti nospēlēja Džeroms Boatengs. Leonardo Bonuči Noieram nedeva cerību - 1:1. Papildlaikā vairāk centās vācieši, taču arī itāļiem bija izdevības. Pēcspēles 11 metru sērija pārspēja visas gaidas. Vāciešiem sitienus nerealizēja Tomass Millers, Mesuts Ezils (abi pēdējā laikā klibo arī šajā ziņā) un Bastians Šveinšteigers, kas nomainīja savainoto Sami Khediru. Bet itāļiem – Simone Dzadza, kas nupat bija izgājis laukumā, Graciano Pelle, otrajā piegājienā arī Bonuči (Noiers bija lielisks) un visbeidzot arī  salīdzinoši svaigais Mateo Darmjans. Jonass Hektors nesita pārliecinoši, taču gana spēcīgi, lai bumba caur Bufona padusi iespurgtu tīklā. Ļoti labu iespaidu atstājusī Antonio Kontes “squadra azzura” devusies mājās. Bet Bufons vēl sola turpināt karjeru izlasē.

Francija – Islande 5:2 (4:0)

Lielākie optimisti no Islandes gaidīja vēl vienu pārsteigumu, taču pamatsastāva resursi bija jau gandrīz izsmelti. Savu izdarīja arī ātri zaudētie vārti – precīzs bija Olivjē Žirū. Tad Pols Pogbā panāca 2:0. Varbūt jaunu pavērsienu gūtu spēle, ja pēc Arona Gunnarsona tāla sānu iemetuma (viņš to darīja visperfektāk) Jons Bodvarsons trāpītu vārtos, taču bumba lidoja pāri. Līdz pārtraukumam Dimitri Pajē un Antuāns Grīzmans panāca 4:0. Pusfinālists bija skaidrs.

Tomēr Islande nenolaida rokas un otro puslaiku uzvarēja ar 2:1. Mača izskaņā laukumā tika arī Islandes futbola leģenda Eidurs Gudjonsens.

Islande atstāja redzamas pēdas Eiropas čempionātu vēsturē, tāpēc nedaudz skumji ir lasīt virsrakstu “Francija iznīcina Islandi.” Štampiski un pat truli. Ja valsts ar 331 000 iedzīvotājiem tiek līdz ceturtdaļfinālam, ja tās kreklu replikas ir lielākais deficīts, ja tribīnēs ir katrs desmitais islandietis, ja….

Francija uzvaru guva “ar mazām asinīm” un labā noskaņojumā var doties uz Marseļu. Laba spēle, labs rezultāts, taču pusfinālā būs pavisam cita spēle, kas prasīs maksimālu atdevi vismaz 95 minūšu garumā.

Trešdien gana tālu no Parīzes (izejot no Francijas mērogiem) sāksies pusfināli. Ar visai atšķirīgiem akcentiem.

6.jūlijs Portugāle – Velsa (Liona, “Parc Olympique Decisnes Charpieu”)

Pavisam neprognozēts pusfināls. Velsa ir atkārtojusi pēdējās divdesmitgades Britu salu futbolistu labāko sasniegumu – iekļūšanu pusfinālā (1996.gadā Anglija). Taču “drakoniem” ir iespēja gūt visu laiku otro labāko sasniegumu Lielbritānijas futbola vēsturē pēc Anglijas triumfa 1966.gada pasaules čempionātā. Viņu situāciju gan sarežģī divu pamatsastāva spēlētāju aizsarga Bena Deivisa un jo īpaši uzbrucēja Ārona Ramzija diskvalifikācija. Portugāļiem tikai viens “robs” – pussargs Viljams Karvalju. Tiesa, ir bažas ir arī par Pepes līdzdalību spēlē, jo viņam ir savainojums. Tas jau būtu ļoti nopietns caurums sastāvā.

Daudz kur jau ir izbazūnēts par gaidāmo “Real” uzbrucēju Krištianu Ronaldu un Gereta Beila gaidāmo dueli. Taču abi par to tikai pavīpsnā. Laukumā ir 11 spēlētāji. Līdz šim komandas modelī daudz labāk sevi apliecinājis Beils, gūstot arī trīs vārtus. Ronaldu tikai pēdējā mačā bija komandas spēlētājs. Varbūt sāk just jaunās zvaigznes Renatu elpu?

Sastāvs nedaudz kvalitatīvāks ir Portugālei, kas pēdējā divdesmitgadē ir viena no sekmīgākajām Eiropas čempionāta komandām (sudrabs un divas bronzas; labāk veicies tikai Spānijai – divi zelti un Vācijai – zelts, sudrabs, bronza). Tomēr ne tik ļoti, lai uzvaru jau iepriekš ieliktu tās rokās.

Fakts, ka čempionātā pagaidām nav uzvaru pamatlaikā, arī ir gana zīmīgs.

Velsai šajā ziņā ir gana iespaidīgas spēles (un uzvaras) pār Krieviju (3:0) un Beļģiju (3:1). Azartā un degsmē tā visdrīzāk būs nedaudz priekšā, taču spēle daudz ko var sagriezt ar kājām gaisā. Pat viena epizode. Mazu favorītu status tomēr būs Ronaldu un Ko. Beils tam nepievērš vērību, jo ne vienmēr favorīti arī uzvar.

7.jūlijs Francija – Vācija (Marseļa, “Stade Velodrome”)

Jau trešais fināls pirms fināla. Tādu situāciju tas “sieta zars” ir izveidojis. Ja čempionāta saimniece Francija maču sagaida optimālajā virknējumā (Didjē Dešamps varēja paglābt no otra plākstera Olivjē Žirū un Koscelniju, viņus nomainot), tad Vācijas robi var izrādīties visai nopietni – diskvalifikācijas dēļ (un gana diskutabli nopelnīta otrā brīdinājuma dēļ) spēli izlaidīs “Bayern” jaunieguvums Matss Humelss, savainots ir izteiktākais uzbrucējs Mario Gomess. Medicīniskais personāls vēl cīnās, lai sastāvā atgrieztu Sami Khediru un Bastianu Šveinšteigeru. Varbūt izdosies, varbūt ne. Arī viena “lieka” diena atpūtai šoreiz priekšrocības nedos. Vācieši spēkus tērēja vēl garā 11 metru sitienu sērijā, kamēr francūži jau otrajā puslaikā varēja domāt par pusfinālu. Atslābt gan nedrīkstēja, bet arī pārlieku saspringt – ne.

Pret Islandi Francija spēlēja patiešām lieliski, taču tā nav, piemēram, Itālijas kalibra komanda. Vienu vai divas spēles Islande var nospēlēt lieliski, taču visam turnīram vēl pietrūkst meistarības, spēlētāju un jaudas.

Šī varbūt ir Francijas “vājā” vieta, ka līdz pat pusfinālam tai nav bijis ļoti spēcīgu pretinieku. Īriju, Albāniju vai Rumāniju, ar ko nācās pamocīties, šim rangam nevar pieskaitīt. Redzēs, kā spēle ritēs no kājas, kad izkaptij pretī būs akmens. Vai tikpat ātrs būs Antuāns Grīzmans, tikpat elegants tālsitienos Dimitri Pajē, tikpat teicams gaisa kaujās Olivjē Žirū, tikpat neaprēķināms Pols Pogbā?

Vācijas izlasē pēc tādiem robiem sastāvā beidzot savs vārds būtu jāsaka neveiksminiekam Tomasam Milleram (vai tiešām Fortūna viņa biķeri pildījusi tikai ar rūgtu dziru?). Varbūt tiks dota iespēja Mario Gecem? Varbūt, kā pret Slovākiju, paspīdēs Julians Drakslers? Bet varbūt atkal iesitīs aizsargi un pussargi? Par to, ka Manuels Noiers būs savā elementā (arī kā libero), šaubu nav. Un tas ir liels Joahima Lēva komandas arguments. Ar (pret) visu minēto kaut arī minimāli, bet favorīti tomēr būs mājinieki francūži.

Trešdienas un ceturtdienas vakarus rezervējam futbolam. Spēles rādīs LTV 7 un komentēs Anatolijs Kreipāns un Ilvars Koscinkevičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti