Arturs Vaiders: Vai mājinieki triumfēs «Euro 2016»?

Futbola mēneša maratons sasniedzis kulmināciju. Svētdienas vakarā plkst. 22 pēc Latvijas laika Sendenī sāksies "Euro 2016" fināls starp Francijas un Portugāles izlasēm. Spēles par trešo vietu Eiropas čempionātā jau labu laiku nav. Abi pusfināla zaudētāji saņems bronzu.

Interesanti, ka pēc spēlētāju pārstāvniecības pusfinālā “superklubs” bija nevis “Real”, “Manchester United” vai “PSG”, bet Premjerlīgas vidusmēra komanda “Crystal Palace”…

Pusfināli bija nedaudz līdzīgi. Ne tikai rezultātu ziņā, bet arī kā sižetiskais risinājums. Lai gan katram no tiem bija savs ceļš.

Portugāle – Velsa 2:0

Tikai pusfinālā pret Velsu Portugāle beidzot guva “tīru” uzvaru, kaut pirmais puslaiks nebūt vēl neliecināja, ka uzvarēs Ronaldu&Ko, nevis Beils&Ko.

Zaudējumi sākumsastāvos abām komandām bija līdzvērtīgi, jo portugāļiem laukumā savainojuma dēļ nevarēja doties arī pieredzējušais aizsardzības balsts Pepe. Taču viņa iztrūkums pat nebija jūtams, jo aizsardzība darbojās pārliecinoši, un pie bīstamiem sitieniem soda laukumā velsieši īsti netika. Gerets Beils vienatnē ik pa brīdim apdraudēja vārtus, taču bumba kā par spīti lidoja Rui Vitoriu rokās. Partneri centās, taču kaut kā nedaudz pietrūka. Vai tikai diskvalifikāciju izcietošā Ārona Ramzija? To tagad var tikai minēt. Savukārt Krištianu Ronaldu ik pa brīdim tikai noplātīja rokas par līdz galam nerealizētām iespējām. Tādu simtprocentīgu jau arī nebija. Pirmais puslaiks bija ar minimālu Velsas pārsvaru, taču uz tablo tas nekādi neatspoguļojās.

Atrisinājums iestājās dažu minūšu laikā. Vispirms bija “Ronaldu klasika” – pēc stūra sitiena viņš uzleca visaugstāk un ar galvu iedzina bumbu Veina Henesija tīklā. Bet vēl pēc dažām minūtēm asprātīgi piespēlēja Nani, un 2:0 jau bija kaut kas līdzīgs nokdaunam. Velsieši no tā piecēlās, jo Beilu dabūt uz dēļiem nav tik vienkārši. Tomēr sadarbība ik pa brīdim streipuļoja un arī Beila spēka resursiem ir savs limits. Portugāles soliņš izrādījās nedaudz garāks un kvalitatīvāks.

Lai vai kā – Velsa šajā finālturnīrā glāba britu futbola godu un tāpat kā Islande atstāja paliekošas pēdas. Arī nostiprinot atziņu, ka 24  komandas finālturnīrā ir jauna iespēja. To izmantoja arī Islande un Ungārija. Kad trūka meistarības, to kompensēja degsme, nacionālais lepnums. Un, kā izrādījās, ar to var paveikt daudz.

Francija – Vācija 2:0

Tas bija jau trešais fināls pirms fināla. Vispirms Itālija mājās aizsūtīja Spāniju, taču ar Itāliju līdzīgi izrīkojās Vācija. Tagad bija pienākusi arī Vācijas kārta. Likteņa ironija – tā arī notika, un Francijai beidzot izdevās pārtraukt vairāk nekā pusgadsimtu nozīmīgos turnīros savstarpējās spēlēs ieilgušo neveiksmju sēriju.

Arī šajā mačā atrisinājums nāca visai negaidīti – pirmā puslaika pēdējā minūtē pavisam nevainīgā situācijā soda bumba  muļķīgi skāra pieredzējušā Bastiana Šveinšteigera roku. Antuāns Grīzmans bija pārliecinošs arī pret Manuelu Noieru vārtos – 1:0. Tas jau bija gana sāpīgs dūriens Vācijas izlases pakrūtē, jo pirmajā puslaikā tā dominēja laukumā.

Tiesa gan, tas vairāk attiecas uz bumbas kontroli, kas nekādi nematerializējās. Pusmomenti pie Igo Lorī vārtiem bija un ne vairāk. Arī šoreiz Tomasa Millera kājas bija izaugušas nepareizajā vietā, un bumba lidoja visur, tikai ne tīklā.  

Otrajā puslaikā Vācijas sniegums vairs nebija tik drošs, pārliecība bija iedragāta. Bumbas kontrole turpinājās, taču labu iespēju bija vēl mazāk, un otrie vārti Grīzmana izpildījumā (viņa sestie šajā turnīrā) aiznagloja zārka vāku. Vācieši jau vēl mēģināja ko vērst par labu, taču vairāk inerces pēc, un arī maiņas neko nemainīja. Vīra, kas spēj gūt vārtus, nebija.

Un vispār – šis nebija Vācijas čempionāts. Ne tas labākais sastāvs, ne tā labākā spēle. Arī tik svarīgā Fortūna viņiem bija pagriezusi pēcpusi – kaut vai divas dīvainā ceļā nopelnītās pendeles, savainojumi gan pirms turnīra, gan tā laikā.

Un punkts visam potenciālā vārtu guvēja Tomasa Millera galīgi nemilleriskā rezultativitāte. Tomēr stabilitāte ir – kārtējais pusfināls un bronza.

Šis čempionāts uzskatāmi parādīja, ka bumbas kontrole vien vēl negarantē uzvaru. Par to samaksāja Spānija un pusfinālā arī Vācija, jo abās komandās šoreiz trūka izteiktu uzbrucēju ar killera instinktu. Vācijai vairumu vārtu guva ne jau uzbrucēji, ja neskaita Mario Gomesu, taču viņam čempionāts beidzās spēlē ar Itāliju. 

Fināls. 10.jūlijs, Francija – Portugāle (Parīze; Stade de France)

Finālā tiksies divas Eiropas “nākotnes” komandas – vairums spēlētāju sākumsastāvā ir ar tumšāku ādas krāsu nekā vecajā pasaulē līdz šim bija ierasts. Tiesa gan, “iezemieši” joprojām spēlē un arī finālā spēlēs ļoti būtisku lomu komandas sniegumā – Riu Vitoriu, Krištianu Ronaldu Portugālei, Igo Lorī, Antuāns Grīzmans, Olivjē Žirū Francijai.

Portugāle ķepurojās, ķepurojās un galu galā aizkļuva līdz finālam. Tur portugāļi pat ar Ronaldu priekšgalā un viņam asistējošo Renatu nebūs favorīti. Pat nav tik svarīgi, būs Pepe sastāvā, vai ne. Taču arī ar galīgu pastarīšu lomu viņi nesamierināsies, jo sastāvs ir gana sabalansēts un ar Ronaldu meistarību var radīt vārtus gandrīz ne no kā.

Francija ar katru spēli savu sniegumu uzlaboja. Viņu pluss būs savas sienas un lielāks tribīņu atbalsts, kā arī sastāvs bez būtiskiem zaudējumiem turnīra gaitā. Didjē Dešamps visdrīzāk jau ceturto spēli varēs sākt nemainīgā sākumsastāvā. Tas vairo pārliecību komandai.

Protams, interesanti būs pavērot, kādu taktiku izvēlēsies abu komandu treneri. Ņemot vērā, ka sastāvā ir reaktīvie Ronaldu un Grīzmans, abas pretuzbrukumos jūtas vēl labāk kā zivs ūdenī. Taču Žirū meistarība otrajā stāvā ļauj cerēt uz panākumiem arī masīva aplenkuma un centrējumu rezultātā. Tajā pašā laikā nedaudz citādā veidā, bet šajā elementā spēcīgs ir arī Ronaldu.

Lai kā arī spēlētu līderi, rezultātu visdrīzāk izšķirs komandas spēle. Līderi tam var pielikt treknu punktu. Taču tikpat labi to var izdarīt arī kāds cits no laukuma spēlētājiem. Tāpēc ir pamats cerēt, ka fināls būs aizraujošs. Pirmkārt jau Francijas dēļ, kas ne pārāk aizraujas ar bumbas ripināšanu šurpu turpu un pa perimetru.

Finālspēles UEFA delegāts jau otro reizi būs Jānis Mežeckis. Spēli rādīs arī LTV 7. Kas nebija uz pirti sestdien, šoreiz lai to izdara savlaicīgi. Līdz pilksten 22 jābūt mīkstā krēslā un bez pults rokās. Lai nebūtu vēlmes sērfot pa TV kanāliem. Futbols, kā kādreiz mēdza teikt, būs gan pirmais, gan otrais, gan trešais ēdiens. Ilvara Koscinkeviča vārdiem runājot, ķirsītis (ar ko saprotam pēcspēles 11 m sitienus) šoreiz visdrīzāk izpaliks.

Kas liek likmes – tiem naudu! Visiem pārējiem – baudu!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti